Dārgie tautieši, mēs nevarēsim panākt Rietumeiropas līmeņa labklājību, ja sabiedrības uzmanība, politiskā dienaskārtība un fiskālā telpa tiks tā niekota pseidoproblēmu risināšanai, kā tas ir darīts pēdējā mēneša laikā.
Pievienoju tabulu ar sešu lielāko degvielas tirgotāju apgrozījumu un peļņu 2020. - 2024. gadā, avots:
crediweb.lv. Pieņemot, ka ir patiesa nozarē klīstošā leģenda par degvielas un citu preču un pakalpojumu devumu peļņā, tad no degvielas tirdzniecības piecos gados tā bija vidēji 1%. Vai 2% no cenas daļas, kas nav nodokļi. Arī 2020.-2024. gadā degvielas un naftas cenu pseidodrāma bija viena no galvenajām tēmām sarunās par ekonomiku.
Ja degvielas cenas ir problēma, tad teatrāla tirgotāju sodīšana nav tās risinājums.
Vai degvielas cenas vispār ir problēma? To pieaugums ir nepatīkama pārmaiņa degvielas pircējiem. Taču, ja naftas cena virzīsies pa nākotnes darījumu iezīmēto līkni, par Latvijas vidējiem ienākumiem vienalga varēs iegādāties apmēram divas reizes vairāk degvielas nekā laikā pēc globālās finanšu krīzes. Arī salīdzinājumā ar 2022. gadu degvielas pirktspēja ir labāka.
Politikas mērķim ir jābūt ekonomiski izdevīgam un ilgtspējīgam transportam, nevis lētai degvielai. Iekšdedzes dzinējs sauszemes transportā ir aizejoša tehnoloģija. Ir nevis jārada ilūzija, ja valsts varēs pircējiem vienmēr garantēt lētu degvielu, bet ir jāuzsver, ka notikušais cenu pieaugums ir vērtīgs atgādinājums par riskiem, kurus rada atkarība no naftas tirgiem un ģeopolitikas.