MarokÄÅu iebrukums SeutÄ nav migrÄcijas krÄ«ze kÄ to mÄÄ£ina daudzi pasniegt.
Lai arÄ« 1956. gadÄ dibÄnÄ Maroka uzstÄj, ka Seuta ir Marokas daļa, 386 gadus tÄ ir SpÄnija, bet ~septiÅus gadsimtus to kontrolÄ eiropieÅ”i.
Seuta tikai Ä£eogrÄfiski Äfrikas kontinentÄ un nereti to uzskata par Ä£eopolitisku anomÄliju, taÄu tam ir skaidrojums. TieÅ”i no Seutas 711. gadÄ sakÄs musulmaÅu iebrukums EiropÄ, savukÄrt pirms tam bija notikusi Marokas teritorijas islamizÄcija un pakļauÅ”ana arÄbu kalifÄtam.
Seutu par "SpÄnijas cietoksni" un "Eiropas identitÄtes enkuru" dÄvÄ ne tikai simboliski. SeutÄ labi sadzÄ«vo kristieÅ”u kultÅ«ra un arabizÄtie berberi, kas lielÄkoties ir musulmaÅi un lojÄli SpÄnijai, jÅ«tas piederÄ«gi Eiropai. VietÄjie arÄ« sargÄ Å”o teritoriju.
Maroka desmitgadÄm realizÄ Seutas ekonomisko blokÄdi, lai SpÄnijai uzturÄÅ”ana izmaksÄtu dÄrgi. Lai samazinÄtu ienÄkumus Seutas ostai, Maroka pat uzbÅ«vÄja konkurÄjoÅ”as ostas.
Maroka regulÄri organizÄ migrÄcijas viļÅus pret SpÄniju. ArÄ« pÄdÄjÄ iebrukumÄ tieÅ”i marokÄÅu robežsargi atvÄra vÄrtus uz robežas, nevis "nelaimÄ«gie arÄbi" dienÄm peldÄja uz Seutu. TikmÄr marokÄÅu medijos tika translÄti sižeti par SpÄnijas robežsargiem, kuri "nežÄlÄ«gi izturoties pret afrikÄÅiem". Un tas viss notiek, multiplicÄjot apgalvojumus par Maroku kÄ "koloniÄlisma upuri", kam piebalso noderÄ«gie idioti arÄ« EiropÄ, kamÄr pati Maroka okupÄjusi RietumsahÄru kaimiÅos.
ZÄ«mÄ«gi, ka 2022. gadÄ SpÄnijas premjers SanÄess vienpersoniski pÄkÅ”Åi paziÅoja, ka SpÄnija atzÄ«st Marokas "autonomijas plÄnu" pÄr RietumsahÄru. Å Äda SanÄesa rÄ«cÄ«ba tieÅ”i tikai saistÄ«ta ar to, ka Maroka aktÄ«vi un mÄrÄ·tiecÄ«gi iejaucas arÄ« SpÄnijas politikÄ un vÄlÄÅ”anu procesos. To veic gan ar kiberspiegoÅ”anu, gan izmantojot tieÅ”u ietekmes aÄ£entu tÄ«klu, tostarp aktÄ«vi tiek izmantoti marokÄÅi, kuri dzÄ«vo SpÄnijÄ.
Nav grÅ«ti saskatÄ«t, ka metodes un Ä£eopolitiskie instrumenti, ko Maroka izmanto pret SpÄniju, gandrÄ«z identiski tiem, ko Krievija un Baltkrievija gadiem ilgi lieto pret Baltijas valstÄ«m. TurklÄt Seuta uzskatÄmi nodemonstrÄja, kÄdos apmÄros un cik bÄ«stams var bÅ«t kaimiÅvalstu organizÄts hibrÄ«dkarÅ”.