Šodien Saeimā @RolandsIrklis prezentācija par tendencēm energosistēmā 1. Pēdējo 5 gadu laikā ģenerācijas jaudas pieauga par 80%; šobrīd saules ģenerācija ir lielākais resurss pēc uzstādītās jaudas (35% no kopējās); papildus, @ast_lv ir noslēgti kopā 3 GW ģenerācijas un bateriju pieslēguma izbūves līgumi. 2. Rezervētā jauda AST elastīgajam pakalpojumam: noslēgti pieslēguma līgumi: 225MW vējam un 100MW saulei un baterijām; pieteiktā jauda elastīgajam pakalpojumam 2105 MW. 3. Periodā no 2018. līdz 2024.g. 🇱🇻elektrības patēriņš saruka par 7%. Kopš 2024.g. patēriņš pieaug; 2026.g. prognozēts pieaugums 6.5%. 4. Balansēšanas izmaksas AST samazinās: no 2025.g. 72 milj. EUR līdz 2026.g prognozei 30 milj. EUR. Pusgadu darbojas AST BESS; turpinās jaunu balansēšanas pakalpojumu sniedzēju ienākšana tirgū; balansēšanas jaudu pieprasījums turpinās augt no 1500 MW šobrīd līdz 1800 MW 2030. gadā. 5. Agresīva valsts dividenžu politika (90% dividenžu jāiemaksā valsts budžetā); ap 2030.g. var būt problēmas AST ar kredītreitingu; aizņemtais kapitāls dārgāks par pašu kapitālu; saprātīgi būtu budžetā iemaksāt 50-65% no peļņas. 6. AST plānotās investīcijas 10 gadu laikā 1.059 miljardi EUR (SPRK tagad izvērtē); galvenokārt tīkla uzlabojumi un starpsavienojumi (pievienota bilde). 7. Gāzes patēriņš samazinās, pieaugot vēja enerģijai; palielinās vietējā ražojuma biometāna apjomi (aizstāj importēto dabasgāzi); mērķis 1.5 TWh, ja piem., visas vistu fermas pieslēdzas biometāna ražošanai. 8. Pirmo reizi šogad martā-maijā elektrības cenas mums zemākas kā Zviedrijas dienvidos ! Arvien vairāk tiek eksportēta elektrība Lietuvas-Zviedrijas kabelī. 9. 1000 MW tīklā rezervēts ūdeņraža projektam Liepājā, lai gan ūdeņraža tehnoloģijas pasaulē vēl nav nostiprinājušās. 10. 2030.g. enerģētikas mērķus saulei un baterijām, visdrīzāk, sasniegsim, vējam diez vai; AS “Latvenergo” aktīvie projekti 1000 MW vējš/saule Lietuvā un Latvijā.

Pikets pie MK pret vēja rotoru fermām.Mūziķis Andris Akermanis jautā,kāpēc MK locekļi neuzklausa pasaulē zināmus ekspertus,kas PRET vēja rotoriem,bet klausās VES biznesmeņu nopirktos ekspertus?! MK loceklis Melnis uz piketa dalībnieku jautājumiem atbild pavirši un steidz projām.

Kamēr eksperti skaidro iemeslus, kāpēc svētdien nogāzās vēja turbīna Bunkas pagastā, daži jau paspējuši rīkoties – aizvadītajā naktī viss vērtīgais ir demontēts un pazudis, LTV apliecināja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Ministrs norādīja, ka vēja turbīnas īpašnieks ir vērsies Valsts policijā ar iesniegumu.

Visas vecās turbīnas, īpaši tās, kas elektrību neražo, ir nekavējoties jāapseko. Par to šorīt Priekulē vienojāmies ar @BBirojs, @Sadalestikls un @ValstsVides , ekspertiem, apsekojot nokritušo vēja ģeneratoru, kas ražots 90-tajos gados. Pēdējos 3 gadus tas elektrību neražoja.

Kā izskaidrot, ka Latvijas TECi un HESi kompensē Lietuvas elektrības patēriņa (melnā līnija grafikā) iztrūkumu, bet latvieši nespēj paši savās mājās samaksāt simtiem eiro lielos rēķinus? Atbilde vienkārša - nav vēl pienācis oktobris, kad noteikumi tiks mainīti!

Attīstība nav iespējama bez papildu enerģijas jaudām, un Latvija šajā jomā nevar atļauties stāvēt uz vietas. Piemēram, Lietuvā vēja parku jauda ir jau gandrīz 20 reižu lielāka. Ja nevienosimies par to, kā ražot vairāk enerģijas un neražosim paši, nākotnē maksāsim vairāk. Mākslīgais intelekts, datu centri un nākotnes ekonomika prasa stabilas un konkurētspējīgas elektroenerģijas piegādes. Vēja parkiem ir bijusi spēcīga pret-kampaņa. Saprotu, ka pašvaldībām šis uzdevums nav viegls. Ir jārunā ar cilvēkiem, jāskaidro, kur un kāpēc šie projekti ir vajadzīgi. Taču es ticu, ka katra pašvaldība vēlas attīstību, darba vietas un drošu nākotni saviem iedzīvotājiem. Izpratne pēdējo desmit gadu laikā ir mainījusies. Tehnoloģijas ir attīstījušās. Enerģijas pieprasījums ir audzis. Tāpēc arī kritērijiem un pieejai ir jāmainās. Tāpat kā izveidojām zaļo koridoru lieliem investīciju projektiem, mums jābūt drosmei dot skaidrākas signālus arī mūsu industrijai, ka viņi ir daļa no mūsu teritoriju attīstības. Enerģija pieejamība ir valsts konkurētspējas pamats.