- Tweets 10,691
- Following 396
- Followers 8,735
- Likes 1,245
Janis Oslejs retweeted
Faktu pārbaudītāji prot mierināt - Zviedrijā, uz kuru mums jālūkojas kā piemēru, imigrācija ir saistīta tikai ar palielinātu izvarošanu un šaušanu skaitu.
👀Noziedzīgu un netīrīgu cilvēku masa, kas apdraud mūsu kultūru un nācijas pastāvēšanu – analizējam, kā daļa politiķu ceļā uz vēlēšanām arvien intensīvāk kurina naidu pret imigrantiem.
👉🏻 Lasi: rebaltica.lv/2026/04/noziedz…
9
56
197
7,073
Janis Oslejs retweeted
Pareizs lēmums! Nacionālā aviosabiedrība @airbaltic ir Latvijas stratēģiskais uzņēmums ar milzīgu nozīmi mums un reģionam. Var uzlabot darbību, reformēt, bet nedrīkst no tās atteikties!
9
4
58
6,667
Janis Oslejs retweeted
Divas uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un eksportētāju asociācija "The Red Jackets" – aicina Saeimu nodrošināt "airBaltic" īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā. lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik…
14
7
17
7,966
Janis Oslejs retweeted
LTRK aicina nodrošināt īstermiņa atbalstu airBaltic, vienlaikus meklējot ilgtermiņa risinājumu❗️
Tā nav tikai aviokompānija - tas ir stratēģisks aktīvs, kas veicina eksportu, investīciju piesaisti un Latvijas starptautisko sasniedzamību.
Vairāk ltrk.lv/ltrk-atbalsts-airbal…
28
25
84
21,174
Eksportējošo uzņēmumu asociācija @JacketsRedThe aicina valdību atbalstīt airBaltic, jo savienojamība ir eksporta infrastruktūra, kas rada ekonomikas izausgmi leta.lv/press_releases/5F1D8…
23
4
39
3,018
Janis Oslejs retweeted
Ar visiem spēkiem cenšamies nepieļaut stundas produktivitātes pieaugumu, tajā skaitā ar nekvalificētu imigrāciju, lai izvairītos no vajadzības ieguldīt tehnoloğijās.
2
4
19
1,700
Janis Oslejs retweeted
Nēnu, ja uzreiz pusmiljardu, pārtaisa, nodzēš parādus, tad jā. Bet katru gadu pa 100, lai var sēkt nāves dvašu, tad labāk kapakmeni un miers.
1
2
1,067
Janis Oslejs retweeted
Daudz vērtīgāk ir investēt AirBaltic nekā no Telia izpirkt LMT un Tet
7
12
75
4,820
Janis Oslejs retweeted
Es piekrītu @Oslejs. Mums jādomā par @airBaltic nevis kā vietējo autobusu firmu bet kā reģionālo smagsvaru, kura HQ esot Rīgā mums dod labumus nomaksātos nodokļos un biznesa sakaros kas ir svarīgi ekonomikas izaugsmei
32
25
162
18,742
Janis Oslejs retweeted
Vai 🇪🇪Igaunijā un 🇱🇹Lietuvā tagad vajadzēs👇🏻
“paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā”
Vai arī 🇱🇻LB eksperti melo ?
nra.lv/ekonomika/latvija/518…
18
12
30
7,250
Janis Oslejs retweeted
Šis teikums nav formulēts veiksmīgi, bet būtība ir pareiza. 2PL likvidēšana palielina 1PL iemaksas šodien, stutē tekošās pensijas, bet rada dziļāku bedri nāktnē.
To bedri nāksies kaut kā kompensēt nākotnē, tas ir 2PL mērķis. Ja to likvidē, tad viens no variantiem ir celt nodokļu slogu.
2
1
1,246
Nepiešķirt airBaltic 30 mln īstermiņa aizdevumu ir Latvijas sabiedrības līdzekļu izšķērdēšana, jo nekontrolēta maksātnespēja riskē ar aviokompānijas izlaupīšanu.
@guntarsv saka, ka airBaltic finašu problēmu pamatā ir pārāk augstie 14,5% procenti 380 mln obligācijai, kas gadā izmaksā 55,1 mln eiro. Taču pat ja obligācijas procenti būtu uz pusi mazāki, ietaupījums būtu vien 27,55 mln.
Bankrota ideja arī ignorē faktu, ka airBaltic nav sava kapitāla, tāpēc obligāciju norakstīšana nekā neatrisinās uzņēmuma finanšu problēmas. Tās var atrisināt tikai jauna privātā kapitāla piesaistīšana.
Lielāku uzņēmumu finansēšanai bieži ir trīs kapitāla kārtas.
Vislielāko risku un peļņu uzņemas pašu kapitāls. Tam ir jāpelna ap 20% gadā vai nu caur peļņu, vai uzņēmuma vērtības pieaugumu.
Nākošā finanšu kārta ir obligācijas, kuras riskē mazāk, kā pašu kapitāls, bet arī pelna mazāk – parasti 5 - 15%.
Banku aizdevumu vai līzinga procentu likmes ir vēl zemākas, un vienlaikus tās ir ar mazāko risku, parasti ļoti skaidru ķīlu. airBaltic līzings tiek izmantots lidmašīnu iegādes finansēšanai, kur pati lidmašīna ir ķīla un aizdevējiem nav nekāda riska - defolta gadījumā lidmašīna tiek atņemta.
Taču airBaltic jau gadiem ilgi vispār nav pašu kapitāla. Tāpēc obligācijas airBaltic gadījumā uzņēmās visu risku un tāpēc to cena ir tik augsta – 14,5%. Pēc būtības šīs obligācijas ir kā kapitāls no riska viedokļa, tāpēc arī tāda ienesīguma norma - airBaltic 2024 gadā īstermiņā atrisināja kapitāla neesamības problēmu, izlaižot kapitālam līdzīgas obligācijas. Nākošajam solim vajadzēja būt IPO 2025 gadā, kurā piesaistīt īstu pašu kapitālu, ar kuru dzēst dārgās obligācijas un izveidot loģisku finanšu struktūru.
Šobrīd airBaltic kavējas ar kapitāla piesaisti un maksā 55 miljonus gadā obligāciju procentos. Tas nav pareizi. airBaltic ir nepieciešams doties uz priekšu un piesaistīt atbilstošu daudzumu kapitāla, un samazināt obligāciju procentu maksājumus.
Bet lai to visu paveiktu airBaltic ir jāatbalsta ar 30 mln pārejas aizdevumu.
Kad bija lūzuma punkts AirBaltic izdzīvošanas perspektīvās?
Tas bija 2024. gada maijā, kad izdzīvošanas plānu nomainīja ar uzdzīvošanas pasākumu.
2024. gadā problēmas bija acīmredzamas. Jūnijā bija jāatdod 200 miljonu aizņēmums (tā sauktie eirobondi) un bija divi varianti. Visu ieķīlāt un aizņemties jaunu naudu par nevienai aviosabiedrībai nepaceļamu procentu likmi (aka lombarda kredīts). Otrs variants bija restrukturēt eirobondu. Respektīvi neatmaksāt visu, veikt parādu restrukturizāciju.
Abi varianti tika izskatīti.
Tika izlemts tas, ko parasti dara politiķi. Tika izlemts aizņemties un apgūt naudu, kas nu vēl bija pieejama. Apgūt. Naudu. Tieši tāpat, kā koalīcija dara ar 16 miljardu vērto valsts budžetu. Un summa jau bija neliela, tikai zem pusmiljarda. Domāts, darīts, izsludināja veiksmīgu obligāciju emisiju par 14.5%.
Tas arī bija lūzuma punkts. Bondu izlaida maijā ar nesamaksājamiem procentiem (nevienai un dajebkādai aviosabiedrībai). Un viņi zināja, ka tās ir beigas, tāpēc, kad jau, tad jau, pagrāba tā paša gada oktobrī vēl 40 miljonus.
No 380 saņemtajiem miljoniem uzreiz atmaksāja 200 mio eirobondu, palika 180. Par to tad nolidoja līdz šim brīdim. Tas bija gandrīz 2 gadus, cerēja līdz vēlēšanām, lai gan mani aprēķini rādīja, ka naudas beigsies ātrāk. Beidzās.
Arī bez visas degvielu cenas krīzes naudas uz šī gada sākumu vairs nebija, kaut kā līmēja ikdienas plusus mīnusus un pateica, ka tāpat ir mīnuss un tāpat vajadzēs vēl un daudz.
Tagad par tiem 30 miljoniem, par kuriem Saeima lems nākamnedēļ. Kompānija aizņemties vairs nedrīkst. Aiziet uz banku vai lombardu nedrīkst pat tad, ja būtu ko ieķīlāt. Kāpēc? Tāpēc, ka tādi ir 380 miljonu aizņēmuma nosacījumi. Nedrīkst.
Nedrīkst, ar dažiem izņēmumiem. Tāds izņēmums ir aizdevums no kompānijas īpašnieka - valsts. Un arī tad ar tirgus likmi un kā subordinēts aizdevums (ar zemākām tiesībām par esošo aizņēmumu).
Un tad ir vēl viens 'nedrīkst'. Vēl jau jautājums, vai arī Eiropas Komisija šitādu aizdevumu neapstrīdēs. Šo konkrēto varbūt nē. Bet nākamo, neizbēgamo rudenī (kompānija prasa 150 miljonus), tur gan visticamāk vajadzēs saskaņojumu. Un tādu saņemt garantijas nav nekādas. Un to visu vēros Ryanair. Tie ir naski sūdzēt tiesā un to arī regulāri dara, ja birokrāti muhļī, taisa juridiskus manevrus. Es šaubos, ka tādu saskaņojumu iedos.
Nu tāda ir viena medaļas puse. Bet ir arī pozitīvā, nekad nav viss ir slikti. Balādes. Ko mēs gribētu, kā mēs gribētu, kas būtu taisnīgi, kaut kādi IPO un citi lidojumi uz Marsu. Balādes no Ošleja albūma.
Lai dzīvo nelokāmā koalīcija un naudas apgūšana! Hiphip!
28
4
40
19,512
Janis Oslejs retweeted
Un kapēc reizē ar AirBaltic pārdošanas ideju tiek atteikts piešķirt 30 miljonus€, tādējādi dzenot uzņēmumu strūrī, lai to, iespējams, kāds varētu nopirkt par bankrota cenu? Kapēc pārdot vai nepārdot jautājumu neaktualizē brīdī, kad nav saspīlējumu?
airBaltic Latvijā maksā nodokļus un nodrošina labi apmaksātas darba vietas. LV atbalstīt airBaltic līdz ar to neko neizmaksā - cik atbalstam, tik saņemam nodokļos atpakaļ. Igauņiem tā nav, nauda airBaltic atbalstam nenonāk igauņu nodokļos, tāpēc EE airBaltic atbalstīt nav jēga
7
2
12
3,660
Janis Oslejs retweeted
airBaltic announced it will suspend flights from @riga_airport to Kaunas from May 7th due to high fuel prices. Sadly, the route lasted only 1,5 months.
5
16
87
11,322
Beidzot arī Eiropā atļauti pašstūrējoši auto! Latvija vēlas veicināt elektroauto, tāpēc mums būtu prātīgi uzreiz atļaut FSD Latvijā, pārņemot Holandes atļauju un negaidot ES kopējo atļauju
NEWS: Dutch regulators (RDW), which just approved @Tesla FSD (Supervised) in the Netherlands, have just issued an official statement:
"Due to the continuous strict monitoring of the driver in the vehicle, the system is safer than other driver assistance systems. We have thoroughly researched and checked this system, more than a year and a half.
The RDW has issued a type approval for Tesla's driver's assistance system, FSD Supervised. This driver's assistance system has been extensively researched and tested on our test track and on public roads for more than a half years. Safety is paramount for the RDW. The proper use of this driver's system makes a positive contribution to road safety."
This approval from the RDW clears the path for approval in other European countries. Tesla owners in the Netherlands will be receiving FSD (Supervised) on their cars shortly. Amazing day!
12
7
32
4,632
Janis Oslejs retweeted
Pastāstiet šo loģiku arī Altum un FinMin, kuri iedeva 56 publiskos miljonus 3 iespējkapitāla VC, kuri drīkst vismaz 50%(!) dalīt tālāk jaunuzņēmumiem ārvalstīs. Tikmēr vietējie LV startapi pārtrauc darbību dēļ naudas trūkuma.
Šobrīd LV VALSTS nauda stutē nabadzīgos zviedrus uc😎
airBaltic Latvijā maksā nodokļus un nodrošina labi apmaksātas darba vietas. LV atbalstīt airBaltic līdz ar to neko neizmaksā - cik atbalstam, tik saņemam nodokļos atpakaļ. Igauņiem tā nav, nauda airBaltic atbalstam nenonāk igauņu nodokļos, tāpēc EE airBaltic atbalstīt nav jēga
4
4
24
3,218
Janis Oslejs retweeted
Iedzīvotāju vairākums nevēlas, ka valsts aizdot naudu Air Baltic. Taču tas vēl nenozīmē, ka iedzīvotāju vairākumam patiktu neaizdošanas sekas. Apmēram 80% aptaujāto parasti vēlas nodokļu samazināšanu. Taču tas vēl nenozīmē, ka 80% vēlas pabalstu samazināšanu. Secinājums - sabiedriskās domas aptauju rezultāti ne vienmēr ir labi padomdevēji valsts pārvaldīšanā.
50
23
160
17,781