Jo vājāka valsts pārvalde, jo vairāk iespēju politbiznesam. Aksioma Ne jau par velti politķi tik gādīgi diskreditē valsts pārvaldi Bet pie mums analīzes spējas 0 līmenī un visi kā aitas seko viltus dienaskārtībai

Austrijas mazajā lauku veikaliņā durvis vienkārši bija vaļā, nolikts kalkulators un papīrs, lai var sarēķināt cik jāmaksā, un lādīte, kur atstāt naudu. 0 automatizācijas un 0 izdevumu.

Šodien daudz lasu par uzblīdušo pārvaldi un uzpūsto sabiedrisko sektoru. Šie vārdi ietver patiesības elementu. Taču arī bēgšanu no realitātes no šo vārdu lietotāju puses, runājot par fiskālās politikas lielajām dilemmām IKP procentu līmenī. Ilgstoši zemu nodokļu nastu LV "finansēja" lielas sabiedriskā sektora darbinieku daļas entuziasms un uzupurēšanās. Vai arī filigrāna balansēšana uz privātā sektora robežas, jo īpaši medicīnā. Šie laiki ir beigušies un nenāks atpakaļ. Algas medicīnā kopš 2010.gada ir augušas 3X, jo alternatīva būtu ļoti skarba. Līdzīgi dažās citās valsts finansētajās jomās. Būtu ļoti jauki balansēt budžetu bez nodokļu celšanas palīdzības, bet domāju, ka tas nav iespējams.

Lietuva pārliecinoši izcīna līdera vietu Baltijā. Jo veiksmīgākā ir tā valsts, kur pilsoņi uzticas savai valdībai. 🇱🇹 45% 🇪🇪 37% 🇱🇻 32%

Budžeta izdevumi sadalījumā pēc valdības funkcijām, % no IKP, Eiropas Savienības valstīs 2023.gadā.

nu gan Tu uz plāna ledus uzkāpi. samazinot birokrātiskās prasības, gana daudz ļaužu var darba tirgū palaist. iespējams, ka veselām iestādēm.

The New York Times publicēts ļoti labs raksts par to, pie kā noved politiķu algu iesaldēšana. Sabiedrības pieprasījums viņiem sevi sodīt par sliktu darbu ar reālo algu samazināšanu noved pie vēl sliktāka darba. Lūdzu neejam šo ceļu. share.google/YI8ao9cbutf3eGK…

Kāpēc kopš Dižķibeles tik strauji ir auguši valsts izdevumi? Pirmkārt tāpēc, ka ir strauji augušas algas, paaugstinot lielas sabiedrības daļas labklājību. Salīdzinājumam, patēriņa cenas 2024/2010 pieauga par 57%. Tas izskaidro, kāpēc taupības pasākumi nebūs viegli īstenojami. Sociālie partneri un soctīklu guru var baudīt savu intelektuāli nepārsātināto eksistenci ar "birokrātijas samazināšanu". Taču valsts pārvalde ir tikai trešais lielākais sektors šajā grafikā. Turklāt centrālās valdības ierēdņi tur ir <1/2, atļaušos minēt.

Pagaidām šim konceptam neiet tik labi

Ja izmanto The Economist slaveno Big Mac Index, iedzīvotāju ienākumi Latvijā manāmi apsteidz Igauniju un tikai nedaudz atpaliek no Lietuvas :)

Te saka, mazie lauku veikaliņi bez šņabja tirdzniecības vakaros un uz rīta pohām būs finanšu grūtībās. Bet mazie lauku veikaliņi drīz pelnīs ar zemāku pašizmaksu: tie automatizēsies atlaižot pārdevēju: lūk bezpārdevēja mazpilsētas veikaliņš Zviedrijā.

Šis laikam lieliski summē šodienas veikalu diskusiju. Over and out.

Šī informācija mums rāda nevis to, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi ir slikti, bet gan to, cik smaga ir alkoholisma situācija Latvijas laukos Ja mazais veikals kļūst nerentabls tikai tāpēc, ka alkoholu var tirgot P.–S. 10:00–20:00 un Sv. 10:00–15:00, tas nozīmē, ka bizness stāv gandrīz tikai uz pudeļu plaukta. Un tā ir sabiedrības veselības katastrofa, nevis “brīvais tirgus” •Normālam lauku veikalam lielākajai ieņēmumu daļai būtu jābūt no pārtikas un pirmās nepieciešamības precēm; alkohols — tikai papildkategorija. Ja alkohols veido pāri par pusi no apgrozījuma, tas vairs nav universālais veikals, bet “alkomārkets” ar visām sekām vietējai kopienai. (Loģisks arguments par proporcijām: ~10–20% kā blakus kategorija pret 60–70%+ kā atkarība no alkohola pārdošanas.) •Fakts, ka daļa tirgotāju atklāti saka: “bez alkohola mazie lauku veikali aizvērtos”, tikai apstiprina problēmu, nevis atspēko ierobežojumu jēgu Skarbie fakti par alkoholismu Latvijā •Patēriņš: Latvijas reģistrētais alkohola patēriņš 2023. gadā bija ~11,7 l absolūtā alkohola uz iedz. (ar tūristiem ~12,5 l), 2024. gadā ~12 l — virs Eiropas vidējā ~10 l. Tas ir veselības un budžeta slogs, atzīst Veselības ministrija •Mirstība: ar alkoholu saistīto slimību mirstība Latvijā ir krietni augstāka nekā ES vidēji (piem., 41 nāve uz 100 tūkst. pret 18 ES) — starp augstākajām rādītājiem ES •Atkarība no “alko plūsmas” laukos: pašiem tirgotājiem atzīstot, cilvēki bieži brauc tieši pēc alkohola un tabakas — tas “notur” lauku bodītes. Tas ir strukturāls signāls par pieprasījumu, nevis mazumtirdzniecības “nelaimi” Kāpēc ierobežojumi ir solis pareizajā virzienā •Pieejamības samazināšana strādā: no 1. augusta stājas spēkā stingrāki noteikumi — īsāks pārdošanas laiks, stingrāki reklāmas ierobežojumi, aizliegts “atlaides/ cenu” reklāmēt, e-komercijā piegāde ne agrāk kā pēc 6 h. Tas nav “sods veikaliem”, bet sabiedrības veselības politika, ko Saeima bīdīja vairāk nekā divus gadus •Latvija nav izņēmums: tieši šādas pieejas iesaka starptautiskās organizācijas (WHO/OECD) valstīm ar augstu patēriņu: mazināt pieejamību, reklāmu un “atlaižu” stimulāciju

Kādām īpašībām jābūt, lai tu būtu veiksmīgs uzņēmējs? ▶️ uzzini jaunākajā Virziens epizodē ar @Oslejs ! Pieejama mūsu 🖥️ YouTube vai 🎧 Spotify kanālos! #Virziens

Valdība domā lai nosegtu aizsardzību jāpalielina aizņemšanās ātruma. Bet jau šobrīd aizņemšanās nerada izaugsmi, resp ir sasniegta maksimālā robeža produktīviem aizņēmumiem. Tāpēc aizsardzība ir jāpalielina mazinot izdevumus citviet. tv3.lv/zinas/ekonomika/sis-i…

“Šis ir ceļš uz nekurieni.” Latvijas Banka ceļ trauksmi par valdības plāniem turpināt audzēt valsts parādu tv3.lv/zinas/ekonomika/sis-i…

Un svarīgāk tomēr Robežsardzes teiktais, ka lielākā daļa imigrācijas ir legāla. LV darba un studiju imigrācijas regulējums ir ļoti atvieglots, tik ļoti, ka izmanto kā caurumu legālai tikšanai Šengenā, nemaz nerunājot par stagnējošo ekonomikas produktivitāti.

Kas reāli notiek Intel uc: Valsts pārņem 9.9% ($8.9 miljardi) pie reizes konvertē jau esošos CHIPS Act aizdevumus, ko jau bija parādā nodokļu maksātājiem. Līdzīgi 'darījumi': $400M MP Materials 15% daļa jūlijā, 15% Nvidia Ķīnas eksporta nodoklis augustā), "zelta akcijas" tērauda ražotāju apvienošanās darījumā. Kopumā nodokļu maksātāji samaksā Intel $2.9 miljardu ceturkšņa zaudējumus: tieši tas pats stāsts, kas AirBaltic.

ASV valdība pārņem 10% Intel akciju pret grantiem attīstībai, nolūks ir panākt, ka ASV atgūst vadību čipu tehnoloģiju rūpniecībā. Līdzīgi ASV valdība 2008 g krīzes laikā pārņēma autoražotāja General Motors akcijas, toreiz gan vairākumu. bbc.com/news/articles/cvg3zp…

Piekrītu Šteinbukai: valsts pārvaldē algas jāceļ, lai piesaistītu labus specus! BET! budžeta deficīts ir jāsamazina! Tāpēc vienlaikus ierēdņu skaits jāsamazina, valsts iepirkumi-jāgriež! Algu iesaldēšana ir taupības imitācija, lai nekas nebūtu jādara.