Andri, pasaku stāstnieks Minhauzens uzticību zaudēja jau mēnesi pēc manas stāšanās satiksmes ministra amatā. Viņa vēlme bija turpināt arvien vairāk prasīt valsts naudu. Tam tika pielikts punkts. Tika mainīti uzņēmuma stratēģiskie mērķi un akcionāra gaidu vēstule.
Pēc tam airBaltic tika piesaistīts augstas kvalifikācijas vadītājs, kurš, pieņemu, arī tevi ir iepazīstinājis ar savu redzējumu. Ceru, ka tev ir pārliecība par viņa piedāvāto attīstības virzienu.
No šā gada sākuma airBaltic komanda strādāja pie uzņēmuma turpmākās attīstības plāna, un gala biznesa plāns tika iesniegts 31. maijā. Es ar to neesmu iepazinies, jo mana pēdējā darba diena bija 28. maijā. Taču aprīlī un maijā katru nedēļu sekoju līdzi airBaltic operatīvajiem rādītājiem, tādēļ man ir diezgan skaidrs priekšstats par to, kādam šim plānam būtu jāizskatās. Galvenie priekšnoteikumi pārmaiņām airBaltic manā pilnvaru laikā – gada un trīs mēnešu laikā – tika izveidoti.
Es uzdevu tikai vienu jautājumu par tavu un finanšu ministra komunikāciju. Vispirms tiek teikts, ka biznesa plāns ir precīzs un īstenojams, pēc tam – ka biznesa plāna nav, bet vienlaikus finanšu ministrs kā galveno risinājumu publiski min uzņēmuma darbības sašaurināšanu. Tas rada pamatotus jautājumus.
Lēmumi būs sarežģīti, un airBaltic vasarā vēl būs jāizdara daudz mājasdarbu. Taču valstij kā lielākajam akcionāram ir jārīkojas atbildīgi, lai panāktu iespējami labāko rezultātu uzņēmumam un nodokļu maksātājiem. Skaidra, konsekventa komunikācija ir būtiska daļa no atbalsta pareiziem un ilgtspējīgiem lēmumiem.