Kamēr citur Eiropā jau sen tiek veidota visiem satiksmes dalībniekiem pieejama infrastruktūra, Latvijā joprojām pieturamies pie padomju laika domāšanas (darām tā, kā vienmēr).
Imantas stacijas pārbrauktuvē jaunuzceltais gājēju labirints ir spilgts piemērs.
Tas ir skaidrs vēstījums, ka gājēji un velosipēdisti joprojām netiek uztverti kā pilnvērtīgi satiksmes dalībnieki.
Tā vietā, lai piedāvātu vienkāršu, saprotamu un drošu risinājumu
- uzstādīt barjeras arī gājējiem un velosipēdistiem -tiek veidots labirints, kas:
1. Būtiski apgrūtina pārvietošanos velosipēdistiem (tostarp kravas velosipēdu lietotājiem), vecākiem ar bērnu ratiņiem, kā arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
2. Pat nenodrošina gājēju un velosipēdistu kustības ierobežošanu laikā, kad vilciens šķērso pārbrauktuvi, līdz ar to tas negarantē būtisku drošības uzlabojumu.
Atšķirība nav pieejamajās tehnoloģijās vai finansējumā - tā ir attieksme.