sekas ļoti dīvainajai varas pārņemšanai pēc CCCP sabrukuma. Jocīgi lasīt skumjas pārdomas par rezultātu no figūras, kas bija notikumu epicentrā un būvēja jauno valsts arhitektūru.
Viena diena Tallinā.
Pilsētā, kas ir apmeklēta desmitiem reižu un likās pazīstama.
Ir neliels kultūršoks. Dzīva, augusi līdz nepazīšanai. Ostas rajons, pilsētas centrs ir pārvērties līdz nepazīšanai. Varētu rakstīt daudzus daudzus skaudības pilnus sajūsmas vārdus, apzinoties, ka mana pilsēta Rīga ir bezcerīgi pamesta nejēgu un bezcerīga likteņa varā.
Tallinā - neviens nemēģina karot ir privāto transportu un tas nodrošina vienreizēju mobilitāti un kustību, taču fūras un citu smago transportu - pilsētas centrā - neredz. Tām tur nav jābūt.
Ir lieliskas un mūsdienīgas gājēju zonas. Pilsētplānotāji ir ar sajēgu. Ja nemaldos, sabiedriskais transports ir bezmaksas.
Pilsētā ir ziema, sniegs, bet tā ir balta, jo ielas ir kaisītas ar sīku granti un nevis ar sāli, kas visu pārvērš dubļos, bojājot apavus, auto... Pilsētā ir daudz ļaužu, kuri pastaigājas ar suni, kuru ķepas arī necieš no sāls.
Atsevišķas sajūsmas vērts ir izstāžu komplekss, kur, kā var noprast, arī ir bijusi kāda rūpnīca. Izstāžu zāle un tajā apskatītā Antona Korbina fotoizstādei ir jāvelta atsevišķa recenzija, taču ... ir izpētes vērta ieejas biļešu cenu politika atkarībā no dienas laika - rīti, pusdienas laiks, vakari, no apmeklētāja statusa (pieaugušais, bērns, students, pensionārs utml.).
Tie, kuri braukuši ar auto, zin, ka brauciens līdz centram ir cauri kilometriem garu privātmāju rajonu, kur ir daudzi luksofori. Interesanti - nobraucu 50 km/h pa zaļo vilni gan vienā, gan otrā virzienā. Kādreiz, lai iebrauktu centrā, bija jāšķērso šaurs tilts pār dzelzceļu (šaurāks par VEF tiltu) - tagad plašs 4-joslu tilts ar atsevišķu tramvaju joslu pa vidu. Satiksmes organizētāji šeit ir ar sajēgu. Starp citu, pa ceļam ir posmi, kuros var braukt uz 100 vai pat 110 km/h. Ir vienreizēji oriģināli risināta kreisā pagrieziena iespēja, kad neviens joslā nebremzē, negaida, kad varēs pagriezties.
Pilsētā neredz (atvainojiet) krāsaino inženieru, ārstu un pianistu pūļus.
Arī Tallinā, diemžēl, darbojas Eiropark stāvvietu sistēma, kurā, lai samaksātu, daudzviet ir jāpiegružo tālrunis ar aplikāciju un arī bez cerībām saņemt čeku. Kreisais pārrobežu "bizness". Pietrūkst mūsu izcilais mobily.
Stāvvietu ir ļoooti daudz. Daudzviet pie restorāniem - tās ir bezmaksas, lai netraucētu viņu biznesam.