ALT Oriģinālā grāmata „Karaļa pilsētas Rīgas – Vidzemē – godātās rātes atjaunotais kāzu un apģērbu nolikums” iespiesta pirmā Rīgas grāmatiespiedēja Nikolausa Mollīna (ap 1550/1555 – 1623) tipogrāfijā Rīgā 1593. gadā un pašlaik glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Šis pirms 430 gadiem drukātais seniespiedums ir unikāls, jo patlaban ir vienīgais zināmais izdevuma eksemplārs Latvijā. Grāmata ir ārkārtīgi vērtīga, kā lieliski saglabājies pirmā Rīgas tipogrāfa meistardarbs, un vērtīgs ir arī grāmatas saturs, kurā iemiesoti sava laika priekšstati par pareizi veidotas sabiedrības uzbūvi un kārtu attiecībām, kā arī ietverts bagāts faktu materiāls par 16. gadsimta beigu sadzīves kultūru – greznu apģērbu, svētku mielastu, kāzām, citām svinībām. Faksimilizdevums ir nopērkams kopā ar tulkojumu no agrās jaunaugšvācu valodas un zinātniskajiem komentāriem latviešu valodā ar komentāru kopsavilkumiem vācu, angļu un krievu valodā.

ALT Grāmatas mākslinieciskais redaktors – Valdis Villerušs, māksliniece – Inese Hofmane, tipogrāfijas – “Dardedze Hologrāfija”, “Radošā poligrāfija”, Linda Jēkabsone, Jelgavas tipogrāfija. Grāmatas faksimilizdevums “Karaļa pilsētas Rīgas – Vidzemē – godātās rātes atjaunotais kāzu un apģērbu nolikums” tolaik kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras dzīvē, jo ar šīs grāmatas atvēršanu Turaidas muzejrezervātā tika atklāts «Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014» notikumu gads. Savukārt grāmatu dizaina konkursā “Zelta ābele 2013″ izdevums ieguva balvu “Gada notikums”. Žūrijas komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Burāne atzīmēja, ka šis faksimilizdevums ir sasniegums ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas grāmatniecībā. Grāmatu iespējams iegādāties Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā, kā arī attālināti, rakstot pasūtījuma vēstuli uz e-pastu: pasts@turaida-muzejs.lv vai zvanot pa tālr. 67971402, samaksājot ar pārskaitījumu un saņemot to pa pastu vai Omniva. Grāmatas cena 30.00 euro, ak

ALT 🟨No 7. aprīļa līdz 10.aprīlim Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā apmeklētājiem atvērta muzejrezervāta jaunā izstāde “Otrreiz dzimušie. Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmetu restaurācija un konservācija”. Visu Lieldienu laiku atvērta arī Turaidas baznīca, kurā skatāms 18. gadsimta baznīcas interjers, ekspozīcija „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”, kā arī izstāde no muzejrezervāta krājuma “Lieldienu apsveikuma kartītes.” 🟨Muzejrezervātā teritorijā skatāma brīvdabas izstāde “Sīki putni, diži putni”. Ģimenes ar bērniem un arī citi interesenti aicināti iepazīt muzejrezervāta mežaparka daļu, piedaloties “Mīklainajā orientēšanās spēlē” un pēc aizraujošās pastaigas Turaidas muižas saimnieciskās apbūves centrā pie Kalpotāju mājas kārtīgi izšūpoties. 🟨Lieldienu dievkalpojumi Turaidas baznīcā: 7.aprīlī plkst. 11.00 Lielās Piektdienas dievkalpojums. 9.aprīlī plkst. 11.00 Lieldienu dievkalpojums. Foto: Agris Tabaks, Maira Dudareva

ALT X laukuma izpēte. Norokot 1. kārtu tika atrastas kādas senākas celtnes paliekas, kā arī dekoratīvas būvnaglas, apkalums, atslēgas, naži, kalts, rūcenis un monētas.

ALT Ziemeļu nogāzes nostiprināšana. 1984 1984. gada sezonā pabeidza pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanu. Jau gadu iepriekš, no pils izpētē pārmeklētām zemēm, tika uzbērta taka, taču tā noslīdēja. Tāpēc, veidojot pils apvedtaku, visā ziemeļu puses nogāzē ceļu padziļina no 0,3 līdz 1m. Arheoloģiskās sezonas noslēguma pasākuma dalībniekiem bija iespēja apiet pilij apkārt pa jauno taku .

ALT X laukums, velēnas noņemšana. Laukums tika iemērīts pils pagalma ziemeļaustrumu daļā 13 x 11 m.

ALT II izrakumu laukums. 1984 Šajā sezonā atsākti darbi pils pagalmā – II izrakumu laukumā. Darbi uzsākti jau 1978. gadā gar rietumu puses aizsargsienu 4 m platā joslā, lai sagatavotu pamatu aizsargsienas restaurācijai. 1984. gadā darba gaitā atklājās agrāk nezināma hipokausta tipa krāsns.

ALT Akcijas "Satiec savu meistaru!" ietvaros 1.aprīlī no plkst.10:00 līdz 16:00 Turaidas smēdē Turaidas muzejrezervātā būs iespējams tikties, sarunāties un strādāt kopā ar kalēju Andri Ščeglovu.

ALT Ieskats ekspozīcijas „Turaidas pils un novads 1556 – 1776” daļā, kas vēsta par Siguldas zemnieku sūdzību, ko Jēkabs Brūnis 1692. gadā nogādā Zviedrijas karalim. Jēkabs Brūnis ir kāds Siguldas dzimtcilvēks. Agrāk dzīvojis Siguldas Vecvēveros uz ¼ arkla zemes un sūtījis uz muižas klaušām vienu meitu. Pēkšņi viņš bez jebkāda iemesla esot sakrāvis savu mantu vezumā un aizbēdzis uz Rīgu, kur apmeties uz dzīvi kāda pilsoņa muižiņā. Acīmredzot tur Brūnis arī dzirdējis par sūdzību vešanu Zviedrijas karalim. Pēc Koškila aiziešanas no Siguldas 1698. gadā Brūnis atgriežas un saņem zemi pie Umurezera. Viņš joprojām turpina sūdzību rakstīšanu, par ko tiek apsūdzēts neslavas celšanā muižas pārvaldniekam un mācītājam, padzīts no Umurzemes un vēl turēts ieslēgts soda bluķī. Ar mācītāju Brūnim izdodas salabt. No 1706. līdz 1708. gadam viņš kalpo par ķesteri un zvaniķi Siguldas baznīcā un ar sievu un bērniem dzīvo Ķiparu mājās. Iespējams, ka Brūnis mirst 1710. gada mērī, jo 1712. gadā sastādītajā saraks

ALT Zviedrijas karalis Kārlis XI. Deivida Klēkera Ērenštrāla glezna, 1682 Vidzeme 17. gadsimtā ietilpst Zviedrijas sastāvā. Tās karalis Kārlis XI savas valdīšanas laikā (1660–1697) ievieš vairākas Vidzemes dzimtcilvēkiem labvēlīgas reformas. Sakarā ar minēto sūdzību nozīmīgs ir Kārļa XI rīkojums, uz kura pamata dzimtzemnieki par muižnieku nelikumībām drīkst iesniegt sūdzības augstākās tiesu iestādēs un karalim.

ALT Siguldas zemnieku sūdzības 1. lapa. Latvijas Valsts vēstures arhīva dokuments Sūdzība rakstīta labā vācu valodā, jūtama kāda tiesu pazinēja roka. Lai arī rakstītājs nav zināms, tas, jādomā nebija zemnieks, bet kāds vācu tautības vidusslāņa pārstāvis – mācītājs, ķesteris, tirgotājs vai pat muižnieku kārtai piederīgs tiesu lietās izglītots cilvēks.

ALT Viens no Andreasa Koškila nodarījumiem minēts atraitnes Žagaru Babas sūdzībā 1687. gadā. Tā vēsta, ka Koškils piesavinājies viņas zemi un alus mucas, ko pa Ziemassvētkiem un Vasarsvētkiem iztirgojis, kā arī neļāvis viņas dēlam apgūt kalēja amatu, lai arī apmācībai jau bija pieņemts kalēja zellis un nopirkti kalēja instrumenti. Sūdzība tika noraidīta, jo ar likumu alu brūvēt un kur nu vēl tirgot zemniekiem bija stingri noliegts, arī mācīties amatu dzimtcilvēki varēja tikai ar muižnieka rīkojumu.

ALT Egils Jemeļjanovs (no labās) un Jānis Ciglis pie 1982. gada izpētes laikā atraktās mazās “aciņas”, kurā iekšā tika uziets viens no tās vasaras ievērojamākajiem atradumiem – akmensmasas keramikas krūze. (14.gs.).

ALT Lielākais šīs vasaras darba apjoms paveikts II izrakumu laukumā – pils pagalma rietumu pusē, blakus lielajam pusapaļajam tornim. Izpētes laikā tika atraktas koka ēkas paliekas. Tās dienvidrietumu stūrī atrasti krāsns pamati, bet celtnes ziemeļrietumu daļā guļbaļķu tehnikā būvēta aka. Attēlā ekspedīcijas dalībnieces attīra koka trauku kopatradumu. Vai atpazīstat attēlā redzamās 1989. gada ekspedīcijas dalībnieces?

ALT Saulkrastu vidusskolas LOTOS vienība 1988. gadā kopā ar skolotāju Inesi Ābolu un Veroniku Grāvīti. Foto autors nezināms

ALT Saulkrastu skolnieki arheologu nometnē Turaidā 1988. gadā. Foto autors ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis

ALT 17.–18. gs. baltmāla pīpes atrastas arheoloģiskajos pētījumos gan Rīgā, gan citās tā laika Livonijas pilsētās un pilīs. Arī Turaidas pilsdrupu izrakumos iegūts simtiem māla pīpju fragmentu. Pīpe sastāv no olveida formas galviņas, kurā dedzina tabaku, un tieva kāta, pa kuru dūmus pīpētājs iesūc mutē.

ALT Pīpju kāti 17. gadsimta laikā kļuva arvien tievāki (no 10 līdz 6 mm) un garāki. Reizēm elegantā pīpēšanas rīka kāta garums sasniedza pat nepilnu metru. Diemžēl tievie māla kāti ātri lūza un zemē no tiem saglabājušies tikai īsi fragmenti.

ALT Reizēm uz pīpes kāta izlasāms kāds burts vai vārds. Uzraksts IN GOUDA norāda, ka pīpe gatavota Nīderlandes dienvidu provinces Holandes pilsētā Gouda (kuru latviski raksta tuvāk izrunai – Gauda) – tajā pašā, no kurienes mūsdienās atceļo maigi krēmīgais puscietais Goudas siers!

ALT Lielai daļai senāko pīpju starp galviņu un kātu apakšdaļā ir izcilnis, kuru sauc par pēdu. Uz tās reizēm ir iespiests kāds burts vai zīme – izgatavotāja marķējums. Turaidas pīpju markas vēl nav pētītas, tāpēc pašlaik var vienīgi priecāties par zīmju daudzveidību, bet to gatavošanas vieta un meistara vārds paliek noslēpumā tīts.

ALT Siguldas novadpētniecības muzeja krājuma komplektēšanas ekspedīcija Sējas ciemā. No labās: speciāliste Valda Ratniece, direktore Anna Jurkāne, Sējas iedzīvotāja. 1979. gads

ALT Tēlnieks Indulis Ranka (no kreisās), Siguldas novadpētniecības muzeja direktore Anna Jurkāne, arheologs Jānis Graudonis. 1983. gads

ALT Turaidas muzejrezervātā atklāj Eiropas mantojuma zīmi. 2022. gada 21. jūnijs

ALT Izstādes “Tautasdziesma Dainu kalnā” atklāšanā. 2022. gada 6. jūlijs

ALT Turaidas muzejrezervāts aicina sākumskolas klašu skolēnus un pirmsskolas izglītības iestāžu vecāko grupu audzēkņus svinēt tradicionālos gadskārtu svētkus - Meteni! Programmu var pieteikt sev vēlamajā laikā no 6. februāra līdz 24. februārim katru dienu laika posmā no 10.00 līdz 15.00. Tās garums – viena stunda, vairāk informācijas par programmu, izmaksām un pieteikšanos - zvanot pa tālr. 29384512, vai rakstot e – pastu: info@turaida-muzejs.lv. Izglītojošajā programmā “Meteņi Turaidā” dalībnieki varēs izzināt senās Meteņu tradīcijas un vērot norises dabā, kas saistītas ar ziemas noslēgumu un pavasara tuvošanos. Programmas mērķis ir iepazīstināt bērnus ar latviešu gadskārtu svētku – Meteņdienas tradīcijām. Tās gaitā tiks simboliski iegriezts laika rats - laika meti tiks mesti uz pavasara pusi, bērni varēs izzināt maskošanās tradīcijas, iejusties masku tēlu lomās, tiks spēlētas spēles, mācītas dziesmas un rotaļas, dzīti kurmji, piesaukta veiksme lieloties un satikts pats Metenis.