ALT Trosu ceļa Krimulda - Sigulda atklāšanas pasākums 1969. gada 3. janvārī. Pilsētas iedzīvotāji gaida vagoniņa pirmo reisu no Siguldas uz Krimuldu.

ALT Trosu ceļa Sigulda-Krimulda būvniecība Krimuldas stacijas pusē, inženieris Meļķis ar strādniekiem. 1967. gada novembris.

ALT Trosu ceļa pār Gauju būvniecība. Troses nostiprināšana vilkšanai pār senleju.

ALT Trosu ceļa Sigulda-Krimulda būvniecība, stacijas kopskats stalažās. 1967.gada novembris.

ALT Siguldas bobsleja un kamaniņu trases celtniecība. Foto: Alberts Linarts

ALT Brauciens ar ragavām no kalna Siguldā. Ceļš uz Gaujas senieleju starp Balto pili un Jaunās pils vārtiem bija pirmā kamaniņu trase, kuras garums bija apmēram 900 m. Fotografējis O. Lesiņš. 1920-to gadu sākums

ALT Pēteris Korsaks foto akcijas laikā Dainu kalnā pie Ābolu klētiņas. 1997.gada 18.maijā Turaidā. Foto: Alberts Linarts

ALT Starptautiskās muzeju dienas pasākums. Krājuma mēbeļu izstādē pie ābolu klētiņas fotovēsturnieks Pēteris Korsaks un TMR darbiniece Ina Višņova. 1997.g.18.maijā. Foto: Maija Pastare

ALT Pēteris Korsaks foto akcijas laikā Dainu kalnā pie Ābolu klētiņas. 1997.gada 18.maijā Turaidā. Foto: Maija Pastare

ALT Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jūlija Spundes sveikšanas 95.gadu jubilejā, Siguldā, 1992.g. 3.decembrī. Foto:Alberts Linarts

ALT Nirnbergas piparkūku (Lebkuchen) cepējs, 1520. Bavārijas Nacionālā bibliotēka

ALT Velna ala īsi pirms 1905. gada. Pastkarte, M. Buclera foto. Alas priekšā vēl liels laukums.

ALT Gājēju tiltiņš pie Velna alas klintīm neilgi pirms 1936. gada. Fotoatklātne. Kr. Vībura foto.

ALT Skats no Velna alas iekšpuses ap 1930. g. Fotoatklātne, fotogrāfs nezināms.

ALT Skats no Velna alas iekšpuses tās atrakšanas gaitā 1992. gada vasarā. Kreisajā pusē – smilšakmens gabals – racēju iedomātais bruņurupucis. A. Linarta foto.

ALT Mūris ar kāpnēm bergfrīda ziemeļaustrumos, 1982. gada uzmērojumā. Arhitekta Gunāra Jansona grafiska rekonstrukcija (no grām.: G. Jansons, Turaidas pils arhitektūra, 13.-17. gs. Rīga 2007). 🔸Lielais apaļais tornis jeb bergfrīds ir galvenā pils apbūves sastāvdaļa, tādēļ to sauc arī par Galveno torni. Tas bija paredzēts apkārtnes novērošanai un pils aizsardzībai. Tā bija pēdējā patvēruma vieta, ja uzbruka ienaidnieks. Lai nodrošinātu torņa nepieejamību, ieeja bija 8,4 metru augstumā virs zemes - trešā stāva līmenī. Tornī varēja iekļūt pa koka kāpnēm, kuras briesmu gadījumā nojauca. Līdz šim nav atrastas liecības par gadījumiem, kad Galvenais tornis izmantots, lai patvertos no ienaidniekiem. 🔸Pēc 1590. gada pils revīzijas - Lietuvas metrikas ziņām, no visām, ap 70 pieminētajām pils ēku durvīm, tornim vienīgajam bijušas “tieši dzelzs durvis”.

ALT Pirmās Latvijas Kara skolas virsnieki pie Turaidas pils Galvenā torņa ieejas ap 1930. g. Fotogrāfs nav zināms

ALT Turaidas pils Galvenā torņa kā skatu torņa atklāšana pēc 1936. g. pārbūves. Kreisajā pusē jaunās torņa durvis izrotātas ar ozollapu vijumiem. Labajā pusē fonā – 1786.g. uzbūvētā dzīvojamā māja . 1936.g. Fotogrāfs nav zināms

ALT Ieeju, kuru izmantojam mūsdienās ērtākai iekļūšanai tornī, izlauza vēlāk, domājams ap 1800. gadu. Vienā no senākajiem torņa attēliem -1810. gada K. Ungerna - Šteinberga zīmējumiem “no dabas” tā jau redzama. Torņa apakšējā izlauzuma vietā 1936. gada rekonstrukcijas laikā tika ierīkotas slēdzamas durvis, jo ieeja tornī bija par maksu. Augšējā, senākā ieeja toreiz tika atstāta neskarta – to mūsdienu izskatā ar balkoniņu atjaunoja Galvenā torņa pilnās restaurācijas laikā. Tā tika uzsākta 1953. gadā.

ALT 📋1786. gada kalendārā ir pielikums uz 11 lappusēm, kur popularizēts heliocentriskais pasaules uzskats, aprakstīti sagaidāmie saules un mēness aptumsumi, veikts izskaidrošanas darbs par to nozīmi un aicinājums atteikties no māņticības: “Jau iekš divi Kallendariem jums mācību esmu devis par saules un mēness aptumšošanām. Kas to visu ar prātu pārlasa un apdomā, tas gan jau pratīs, ka tā aptumšošana nav nekāda maitāšana, nedz plosīšana, nedz košana, nedz kas zina kāda cita bailīga lieta/.../ Mūsu Vecāki mums tāpat arvien irr stāstījuši, ka suņņi to sauli plēšot, un ka šī tāpēc tobrīd gauži raudot: jo tie spaini ar ūdeni likuši uz pagalmu, un tur to vissu skaidri esot redzējuši.” 1791. gadā bija sagaidāmi četri saules un divi mēness aptumsumi un 1795. gadā 2 mēness aptumsumi.

ALT 📋Izglītojošajos rakstos apskatīti arī vēstures un ģeogrāfijas jautājumi. 1795. gada kalendārā var lasīt izglītojošu rakstu par jūras iemītniekiem “No vienas lielas Jūras Zivs” un rakstu “No tiem Tajīteriem”, kurā stāstīts par Austrālijas atklāšanu, kādas svešas zemes (Taiti ?) dabas apstākļiem, iedzīvotājiem un faunu un floru. Lielu vietu rakstā ieņem kāda brīnišķa koka [iespējams, kokospalmas] apraksts: “Tur aug viens savads lagzdas koks: Tas koks derr priekš baļķiem, un Mastakokiem, tie zarri apliek malkā. Tie rieksti ir galva lielumā. Kad tie vēl zaļļi irr, tad iztek ļoti smeķīga, garda un veselīga sulla. No tās tie sevim darra dzerrešus, vīnu, etiķi, brendavīnu, meddu un sukkuru. Kad ta sulla sarikkusi un bieza palikusi, tad ta kā Kreime smeķkē. Kad tie rieksti ienākušies, tad tur iekšā viens balts un saldans kols; no riekstiem tie dara elji. No tās mizzas, tie iztaisa dzijas, drēbes, slotas, kurvjus, traukus, papīru, laivas, zēģeļus jeb autus, stiķķes un jumtus.

ALT 📋Parādās padomi medicīnā, un 1791. gada kalendārā ir atsevišķa nodaļa “Vecca Saimnieka Mācības, pie Vājībām un Ievainojumiem”, kas sastāv no 8 sadaļām. Visos trijos kalendāros ir literārā sadaļa. 1786. gada kalendāra nobeigumā publicēts didaktisks nezināma autora (iespējams autors ir pats mācītājs Kristofs Harders) dzejojums “Tas zaglis”. Tajā samērā šaušalīgā veidā aprakstīts, kā notverto zagli ved uz karātavām, un viņš pirms nāves nokož mātei degunu, par to, ka viņa jau no bērnības atbalstījusi viņa zagšanas tieksmes, un nobeigumā izteikta pamācība, citiem vecākiem tā nedarīt. 1791. un 1795. gada didaktiskie pielikumi saucas – pasakas. Tajos publicēti pamācoši stāstiņi: “Suns ar gaļas gabalu”, “Skudra un sisenis”, “Vārna, Krauklis un lapsa” u.c. Pasaku pamatā ir Ēzopa un Lafontēna fabulu sižeti un katram beigās uzrakstīta morāle jeb mācība.

ALT 📋1795. gada kalendāra literārā daļa ir visgarākā, un tajā bez “fabulu pasakām” publicēti vēl divi uz lauku dzīves pamata līdzībās rakstīti pastāstiņi “Gudrība” un “Divi brāļi” ar morāli beigās. “Gudrība” uzrakstīta dzejas formā un tajā stāstīts par kādu zirgu, kurš nomocījies darbos, un, kuru sit un nedod ēst un padzerties. Zirgs izraujas brīvībā un skrien pa laukiem, līdz ieskrien mežā, kur vilks to apēd. Mācība beigās ar skaidru norādi, samierināties ar dzimtzemnieka stāvokli: “ Tev grūta nasta jānes irr, Sirds mīļais Draugs, to saprotam. Bet vairāk prieka tak tew irr, Kā Brīvniekam nonīkušam.”

ALT 🔸Turaidā kā bīskapijas un vēlāk arhibīskapijas fogtejas centrā bīskapu uzturēšanās bijusi epizodiska, taču tas nemazināja vajadzību pēc tradicionālām reprezentatīva rakstura telpām un atbilstošas mītnes. Pagalma austrumu pusē iespējams 13. gadsimta beigās un 14. gadsimta pirmajā pusē aizsargmūrim piebūvē dzīvojamo ēku –domājams pirmo palasu – ar reprezentācijas zāli un kapelu. Tās augšstāvā galvenās telpas bijušas: lielā sanāksmju zāle, tās galā - kvadrātiskas formas kapela, tai blakus - dzīvojamās telpas. 🔸Unikāla ir no dzīvojamās telpas vedošā slepenā izeja uz grūti pārskatāmo, pārvaramo un tālab par samērā drošu uzskatīto gravu pilskalna austrumos, kas varēja kalpot par patvērumu vai piesegu pils piespiedu atstāšanas gadījumā. Pāris metru virs zemes izbūvēto slepeno izeju, kuras aila bija rūpīgi aizmūrēta ar pusķieģeļa biezuma mūrējumu, no dzīvojamās telpas varēja sasniegt, ejot pa aizsargmūrī izmūrētām kāpnītēm, kas vēlāk bija aizkrauta ar akmens gabaliem.

ALT 🔸Pils pagalma dienvidaustrumu pusē 14. gadsimta pirmajā pusē aizsargmūrim piebūvē jaunu palasu – lielu dzīvojamo ēku ar reprezentācijas telpām un kapelu. Būves austrumu siena ar arkādes nišām vienlaicīgi ir arī pils aizsargmūris. Pastiprinot pils aizsardzību, ēkas dienvidaustrumu aizsargsiena tiek izbūvēta ar rikošetējošo profilu- masīvu, slīpu izvirzījumu. No augšas mesti akmeņi sienas lejadaļā, atsitoties pret šo slīpumu, maina virzienu un uzbrucējiem no tiem ir grūtāk izvairīties. Pagalma pusē palasa ēkas mūra kāpnes vedušas uz koka galeriju ar ieejām galvenā stāva reprezentācijas telpās. 🔸Palass izdega 1776. gada ugunssgrēkā. Tas arheoloģiski izpētīts 20. gs. 80 tajos gados. Izrakumos atrastas no plienakmeņa kaltu agrīnās gotikas kolonnu un to kapiteļu fragmenti, kas norāda uz ēkas reprezentatīvo raksturu. Palasa atliekas konservētas 1996. gadā.

ALT 18. gadsimta kalendāri Turaidas muzejrezervāta krājumā – II daļa 📋Kalendāros publicētas arī vārda dienas, kas ir gan kristīgo personvārdu latviskojumi, gan arī latviskas cilmes vārdi. Šie personvārdi visbiežāk ir darināti lai raksturotu cilvēka dabu, kādu vecāki novēl savam jaundzimušajam turpmākajā dzīvē, un parasti tie ir ar pozitīvu konotāciju, kā Mīliņš, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte. 📋Tajos datumos, kad ir jubileja kādam cariskās ģimenes loceklim vai reliģiskās svētku dienas, vārda dienas nav minētas, iespējams, ka arī tas ir viens no iemesliem, kura dēļ vārda dienu datumi reizēm pa gadiem mainījās, piemēram, 21. janvārī 1786.g. – Krustiņš, 1791. g. – Agneete, 1795.g. – Needa.

ALT 📋Tabulā salīdzinājumam vārda dienas decembra mēnesī mūsdienās un 1776. gadā Vidzemē. Sarkanā krāsā iekrāsoti vārdi, kas vairāk kā caur trijiem gadsimtiem saglabājušies līdz mūsdienām tajos pašos datumos, zilā krāsā – vārdi, kas bijuši 1776.gadā.

ALT Kurpnieks darbnīcā (attēls no “Orbis sensualium pictus” 1714. gada izdevuma)

ALT Turaidas pilsdrupu izrakumos atrastas 17.–18. gs. ādas zoles

ALT Turaidas pilsdrupu izrakumos atrasti 17.–18. gs. kurpju papēži