Vidējā nopirktā auto vecums Latvijā 2024. gadā bija 13 gadi. Tas arī atbilst vidējam autoparka vecumam 13-14 gadi. Cilvēki maina vecu uz vecu, atbilstoši budžetam. Cik tāds maksā? Vairāki tūkstoši max. Bet, ir labas ziņas. @AndrisKulbergs saka, ka tas viss nieki, statistika melojot un pilnīgi neekskluzīvi un ierasti skaitoties auto arī par 30 tūkstošiem. Tādus tagad subsidē Melņa vadībā un esot vērā ņemami sasniegumi. Tur kaut kādi simti pavisam parasti cilvēki nopērkot. Priekš kam? Ne priekš kam. Tā vēlas klimata krāpnieki, kuri citādi draud mums ar sodanaudām un sankcijām.

Nu un te ir tas Strakšas viedoklis par 2PL, kuru es uzskatu par dezinformācijas un finanšu analfabētisma mistrojumu. Tur figurē vēl viens manā ierakstā agrāk nepieminēts manipulatīvs bubulis, ka darbojas piespiedu mehānisms un tāpēc jāsecina ļaundari un briesmīgi nodomi. Tas ir bubulis elementāra iemesla dēļ. 2PL tiek finansēts no algu nodokļiem, kurus tev nav izvēles nemaksāt. Finansējums nāk no ‘piespiedu’ daļas un tālāk valsts ar to rīkojas, atstājot dažādus ierobežojumus. Piespiedu algu nodokli sadala - lielāko daļu uz pensiju 1PL, daļu uz 2PL. Arī iemaksas 1PL ir ‘piespiedu’, tur rezultātu neviens arī negarantē, izņemt tu arī nevari brīvprātīgi neko. 2PL uzkrājumu tu vari mantot kā privātīpašumu, 1PL nekā tāda nav un nebūs. 2PL vajag vienkārši uzlabot, lai to, pensijā ejot, varētu, piemēram, izņemt. Uzlabot tu vienmēr vari jebko, bet tas nav Strakšas vēstījums. Viņš aicina to ‘ļaunumu’ likvidēt.

Trumpa jukas tarifu uzlikšanā izskatās notikušas tsk jo viens departaments nav koordinēts ar otru un apjukums kodos utml

Britu valdība cīnās pret Ķīnas mēģinājumu sabotēt un aizvērt British Steel tēraudlietuvi Anglijā. Neticami thetimes.com/uk/politics/art…

Virskvalifikācija gan arī nozīmē labu potenciālu jaunu tehnoloğiju investīciju piesaistei - ar priekšnoteikumu gan, ja netiek mēğināts par visām varēm (ar imigrāciju utt.) uzturēt izejošas vai zemas produktivitātes nozares.

LV rezultāts šajā pētījumā attīstīto valstu starpā izceļas ar izteiktu virskvalifikāciju (prasmes un kvalifikācijas LV vidēji ir augstākas, nekā nepieciešams ekonomikas struktūrai), kas nozīmē, ka IKP izaugsmei primāri un galvenokārt svarīga ir tehnoloğiskā attīstība.

Būtiskāks ir starpvalstu salīdzinājums - liekas, tekstpratības (tas par cēloņsakarību izpratni utt.) prasmēs LV augstskolu absolventu sniegums bija tāds kā somu vidusskolu absolventu. LV rezultāti (bet ne par izmaiņām, jo pirmajā LV nepiedalījās) izm.gov.lv/lv/latvija-peta-p…

Kāreiz šonedēļ vadīju minētās organizācijas, kas autori šim pētījumam, valstu diskusiju par rezultātiem - iemesli tomēr citi, kas būtiskāki par minēto. Bez tam, piemēram, igauņu rezultāts pozitīvi izceļas, un nav tā, ka tur neizmanto viedtālruņus.

Tāpēc intuitīvi šķiet, ka vispārizglītojošajās skolās mācīšanai vērts pieiet labā nozīmē konservatīvi — ar uzsvaru uz smadzeņu treniņu, domāšanas un izpratnes veicināšanu, radot mierīgu vidi, kas nenovērš un nesadala uzmanību, piem., ar ekrāna zibināšanos, vai tā būtu matemātika, vai valoda, vai kas cits. Jāvirzās arī no vienkāršākiem uz sarežģītiem tekstiem. Un tam vajag nevis bezjēdzīgu skriešanu pakaļ dinamiskajai mūsdienu pasaulei (tā kuļot vēju), bet taisni pretēji — antidotu. Izglītība un mācīšanās process, kas veicina pamatīgumu, gruntīgumu, noturību dinamiskajā pasaulē. Tehnoloģijas tikai tad, ja kalpo mērķim, skaidrs, ka arī tām būs vieta, bet kopumā nav nekādu bažu — tās taču ir un būs visapkārt. Taisni labi, ka ir vide, kurā māca vispirms mēģināt tikt galā pašam. Pretējā gadījumā mācīšanās efekts ir kā pīlei ūdens, jaunu cilvēku skar virspusēji vai nemaz, domāt neiemāca. Un tas nudien nav labi. Mācu angļu valodu, klasē ekrānu izmantoju konservatīvi, pamatā mācību grāmata & pierakstu klade, patstāvīgs darbs, pāru darbs, grupas, sarunas, diskusijas, klasiski mājasdarbi, kas nostiprina klasē mācīto, utt., proti, viss, kas veicina un virza domāt pašiem. Lūk, ko saka paši jaunieši: 👍’I like the way you teach, it’s different from other teachers we’ve had, but, in my opinion, more effective. I liked how you raised your voice, but never yelled.’ 👍’I liked that you talked only in English. I’ve really opened up speaking in English.’ 👍’Classes were great. I actually learnt a lot. It was interactive and very fun.’ Lūk, ko mamma bērnam, kam vajag papildu, individuālu pieeju: 👍 Paldies, ka ņematies ar puiku, viņam pirmo reizi sāk patikt angļu valoda… Tas, ko redzu reāllaikā, mani pārliecina, ka šī ir laba pieeja (lai kā to sauktu), un kopumā daru lietas pareizi. Taču man nav pārliecības, ka domāšanu un izaugsmi veicina kompetenču pieeja un ar to saistītie saukļi; metodiskie ieteikumi, kā strādāt, ir man ne vien nesaprotami, bet šķiet aplami un visus drīzāk uz leju velkoši. Pats trakākais, ka reizēm taisni šķiet, ka to arī grib🙁

ASV dolārs strauji zaudē savu vērtību. Tas ir izdevīgi airBaltic, kura lidmašīnu flote ir nopirkta un tiek uzskaitīta dolāros.

Gan pieaugušo, gan pusaudžu vidējās spējas/gudrība matemātikā, zinātnēs un lasītprasmē krītas visā pasaulē, resp cilvēce kļūst dumjāka. Un krituma sākums sakrīt ar laiku, kad parādījās viedtālruņi.

Visas pasaules aviokompānijas īrē, nevis pērk lidmašīnas, tas ļauj koncentrēt pašu kapitālu pamatdarbībai. Un ne tikai aviokompānijas, ļoti daudzi rūpniecības utt uzņēmumi īrē ēkas, iekārtas utt. Šis nav ne pārsteigums, ne galvenā airBaltic problēma, kas tas par virsrakstu.

Eksports ir bagatibas pamats! Iznakusi eksportetaju gramata db.lv/zinas/izdota-latvijas-…

Zaļais koridors, zaļais koridors. Dzīvē tas koridors izskatās pavisam savādāk. Man nav ideju, kā to labot. Vienīgi likvidējot būvvaldes. Tā burta kalpība ir kā vēža metastāzes cauraudusi visu institūciju. No pašu pieredzes - invalīdu atejas izbūve uzņēmumā aizņēma gadu. GADU! 2 nedēļas būvēt, gadu skaņot būvvaldē.

Tas ir vissliktākais scenārijs, ja valstij šī darījuma rezultātā būs pilnīga kontrole pār LMT un TET lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik…