Man ļoti patīk, kā jaunizceptā uztura speciāliste @IngaSpringe šodien sevi diskreditējusi līdz grīdlīstei ar tā saucamo “faktu pārbaudi” par to, cik tad maksā viena nevalstisko organizāciju (NVO) “Memoranda padomes” sēde. Ieraksts ļoti labi ilustrē ne tikai spēju manipulēt ar informāciju, bet domāšanas veidu “mums pienākas” kopumā. Kā tapa @AndrisKulbergs sacītie 18 181 eiro par sēdi, un kāpēc patiesībā tās sēdes izmaksā vēl vairāk, te būs: inc-baltics.com/aizraujosa-m…

Igaunijā jau daudzus gadus piemēro gada imigrācijas kvotu trešo valstu pilsoņiem darbam un uzņēmējdarbībai. Tā ir noteikta kā 0,1% no pastāvīgo iedzīvotāju skaita un katru gadu tiek pārskatīta. 2025. g. kvota bija 1292 cilvēki, 2026. g. - 1292 cilv. Kvota neattiecas uz ES/EEZ, ASV, Japānas un UK pilsoņiem, augsti kvalificētiem speciālistiem (top specialists), IT/start-up darbiniekiem, dažiem citiem izņēmumiem (piem., pasniedzējiem, zinātniekiem).

Super, paldies par atsaucību. Mēs arī visa ģimeni un radiem savu ikgadējo kemperu braucienu pārcēlām no Igaunijas uz Latgali pirmajās Augusta brīvdienās

Man ļoti patika @AndrisKulbergs uzsaukums latviešiem apceļot Latgali, lai novērstu, ka tūrisma nozare šogad tur cieš, jo dronu dēļ daudzi atcēluši rezervācijas. Mēs atcēlām plānoto atvaļinājumu ārpus LV. Izpētīsim Latgali un atbalstīsim vietējos.

SVF: Latvijā jābalansē valsts budžets palielinot ienākumus caur straujāk augošu un produktīvāku ekonomiku, nevis caur valsts izdevumu samazināšanu. Izdevumu pusē IR jāpārstāj izšķiest, bet ietaupījums jāiztērē uzlabotā veselības aprūpē. Piekrītu! lsm.lv/raksts/zinas/ekonomik…

Paldies Jānis, taisni laikā! @RailBaltica pietiek ar ierasto letiņu bramanību, kuru @Sat_Min @EDZL un @Brivibas36 gadiem piedāvājusi LT un EE, kā arī @Transport_EU partneriem.

Otra

Visbeidzot, esmu iedziļinājis un varu paliecināt, ka nepastāv nekādi juridiski šķēršļi līguma formas maiņai uz Alianses līgumu no esošā līguma. Uzbūvēt 2x lētāk, kā Igaunijā var. Vajag tikai drosmi pārrunās ar celtnieku.

protams, izeja ir arī lauzt līgumu ar atrunu, ka pāriet uz PPP, bet arī tad jau kādam ir jāatrod metode lētākai celtniecībai. Lepni nokopējot EE labāko pieredzi, tas ir viegli paveicams

Premjeram @AndrisKulbergs ir jāpieņem Igaunijas premjera piedāvātā palīdzība. Igaunijas veida Alianses līgums ir skaidra un viegla izeja no esošā līguma, jo netiek skartas celtnieka intereses nopelnīt, bet sabiedrība iegūst 2x lētāku dz/c

Somu neatkarīgie koordinatori strādātu tiešā premjera pakļautībā un būtu kā viņa labā roka, bet, ar milzu priekšrocību - Igaunijas un arī Somijas pieredzi ātrgaitas dzelzceļa būvniecībā, tāpēc nebūtu iebāžami maisā.

Igaunijā strādājošie somu Alianses līguma koordinātori detaļās zina, kā pārprojektēt un izbūvēt dzelzceļu lētāk, viņi jau zina apakšuzņēmējus un piegādātājus, un viegli var precīzi piespiest atveidot Igaunijas cenas un kvalitāti Latvijā

Alianses līgumu Igaunijā vada neatkarīga somu kompānija, kura koordinē projektu un iesaistītās puses vienota cenas un kvalitātes mērķa sasniegšanai.

Izeja ir Igaunijas pieeja: tur ir t.s. Alianses līgums, kura pamatdoma ir: celtnieka peļņa pieaug, ja projekta izmaksas samazinās. Visi strādā uz vienu mērķi.Celtnieks būs ieinteresēts šādā līgumā, jo tā peļņa saglabāsies vai pat pieaugs, vienlaikus samazinoties projekta izmaksām

Taču pārprojektēšanas,tad apjomu pārrēķina pieeja neļauj samazināt vienības cenas, tikai daudzumus, un aizņem laiku. Celtnieks pretojas cik spēj izmaksu samazinājumam, jo vēlas nopelnīt, tāpēc samazināt neiet viegli

Latvija ir noslēgusi dārgu izbūves līgumu. Šī līguma ietvaros par zemākām izmaksām var vienoties, ja pārprojektē piem zemāku uzbērumu,tad piemēro jaunus vienību daudzumus (mazāk šķembu=lētāk). Tā līguma summu dienvidu posma daļā samazināja @atis_svinka

Igaunijas premjers piedāvā @AndrisKulbergs palīdzību Rail Baltica būvniecībā. Tā ir laba, praktiska, īstenojama ideja, kas samazinās daudzus būvniecības izdevumus divkārt. Kā to paveikt 1/n delfi.lv/bizness/37293442/ve…

Esmu informējis, ka pagājušajā nedēļā piedalījos MK Memoranda padomes sēdē ar NVO (nevalstiskajām organizācijām), Pilsonisko savienību un citām organizācijām. Pēc sēdes uzzināju, ka Valsts kanceleja par katru šādu sēdes apmeklējumu dalībniekiem maksā atlīdzību par piedalīšanos (zemāk pievienoju informāciju, ko man sniedza VK). Jā, tieši par piedalīšanos sēdē – nevis par konkrēta darba veikšanu vai valsts uzdevuma izpildi, bet par pašu dalību. Jāatzīmē, ka šīs pašas NVO saņem finansējumu no valsts budžeta caur SIF programmām, kā arī no dažādiem Eiropas Savienības fondiem. Tādā gadījumā šādas organizācijas vairs nav korekti saukt par NVO. Drīzāk tās būtu jānodēvē par VO – valsts organizācijām jeb faktiski valsts aģentūrām. Es pilnībā atbalstu patiesas nevalstiskās organizācijas, kas valsts uzdevumā spēj pildīt noteiktas funkcijas daudz efektīvāk, nekā to spētu izdarīt pati valsts. Taču man ir pilnīgi nepieņemami, ka no nodokļu maksātāju naudas tiek apmaksāta NVO pārstāvju ierašanās uz sēdēm. Tieši tāpat ir jāvērtē arī daudzu NVO finansēšanas lietderība kopumā. Tāpēc esmu uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO. Pietiek šķiest valsts naudu nelietderīgi! Pēc manas uzstāšanās LAMPA festivālā mani pasauca “parunāt” viens no galvenajiem Pilsoniskās savienības pārstāvjiem @AndrisGobins, cenšoties pārliecināt, cik gan tas ir normāli un pat obligāti – maksāt NVO par sēžu apmeklēšanu. Mūsu viedokļi pilnībā nesakrita, un Gobiņa kungs bija acīmredzami sašutis. Manuprāt, NVO var saukties par nevalstiskām tikai tad, ja tās ir patiesi neatkarīgas – bez finansiālas atkarības no valsts, bez interešu konfliktiem un ar skaidru mērķi aizstāvēt savu biedru intereses. Labs piemērs ir Twitterkonvojs – organizācija, kas bez jebkāda valsts finansējuma ir nogādājusi Ukrainai vairāk nekā 3000 automašīnas, ziedojumus, aprīkojumu un citu palīdzību, palīdzējusi atrisināt vairākus valstij svarīgus uzdevumus un ne reizi nav prasījusi naudu ne par dalību sēdēs, ne par savu darbu. Lūk, tā izskatās īsta nevalstiskā organizācija un patiesa pilsoniskā sabiedrība. Kādas ir jūsu pārdomas? Komentāri? Vai piekrītat, vai nepiekrītat?

Liels paldies par sadarbību šī gada Eksporta ostas īstenošanā. Prieks, ka kopā varam paust eksportētāju stāstus, atziņas un pieredzi plašāk.

Lai vienuviet nodrošinātu pārskatāmu informāciju par remigrācijas iespējām un atgriešanās procesu, @VARAM_Latvija sadarbībā ar remigrācijas koordinatoriem izveidojusi jaunu tīmekļvietni – remigracija.lv. mk.gov.lv/lv/jaunums/darbu-s…