Lūk, tas būtu jaudīgi, ja mums būtu “pelēko murmulētāju jāzepu baško bariņš”. Bet vispār no katra vajag pa vienam eksemplāram un par laimi mums tieši tā arī ir. Lato Lapsas nerimstošie pūliņi ar negatīvo reklāmu vairot mūsu atpazīstamību man atgādina pāris cilvēkus vakar, kas mums svētkos nāca klāt un desmit minūtes centās argumentēti un izvērsti pierādīt, ka mums kā partijai nekas neiznākšot. Teikt kaut ko pretī ir lieki, jo racionālu pierādījumu potenciālam un apņēmībai nav. Tas ir tā kā mēģināt sievai pierādīt, ka tu viņu nekad nekrāpsi.
Cilvēku sabiedrība ir pašregulējoša. Tajā dabiski darbojas visādi spēki un mītiski gariņi, kas sargā atslēgas institūcijas no nejaušu garāmgājēju iemaldīšanās. Visu ko var pateikt par Lato Lapsas aizvainojumu pret visu sabiedrību, bet, kas nevar izturēt Lapsas kutināšanu, tam politikā nav ko darīt. Katrā visnejaukākajā komentārā no malas ir pa patiesības graudam. Ja ne burtiskā nozīmē, tad faktā, ka ir iebildumi, neticība. Un tos var konvertēt uzlabojumos.
Lato Lapsa mani ar epitetiem aplaimo jau vismaz kādus pāris gadus. Savā dzīvē esmu bijis daudzos kolektīvos, kur sākotnēji pūlim patīk uz mani izlikt savu enerģiju. Tā kā man nekad nav bijis īsti nekādu smago ieroču, ar ko šaut pretī, tad es parasti tik uzņemu veltījumus, un turpinu darāmo. Jāatzīst, ka ar gadiem esmu nonācis pie tā, ka kritika un pret mani vērstas dusmas man ir drošāks ceļvedis, nekā komplimenti un apkārtējo klusēšana. Un beigās kolektīvs parasti sāk klausīties, ko es saku. Bet tā jau ir tā pati mēģināšana pierādīt sievai, ka nekad nekrāpšu. Tāpēc es saku — Lato, dodiet tik vaļā. Pelēkie murmulētāji soļo tālāk.
"Ērik, uznes mani kalnā!"😀
Kā zināms, Gogoļa Tarass Buļba dēlam teica - es tevi radīju, es tevi nogalināšu. Un nogalināja.
Šis te kungs, kurš, uz jaunajiem reitingiem raugoties, nu jau sāk žēli dīkt, jo skaidri saprot, ka viņa sapulcētais pelēko murmulētāju jāzepu baško bariņš nevienam nebūs vajadzīgs, ir izdarījis tieši to pašu.
Idejas bija labas, bet pats vien ar savu narcisismu, nerēķināšanos ar realitāti un kategorisku nevēlēšanos sev apkārt redzēt cilvēkus, kas jebkādā jomā par viņu ir gudrāki un spējīgāki, visu ir sagrāvis.
Žēl, ka tā.