Zirnekļu tīkli bija nepieiciešami lielā vairumā un to ražošanā tika iesaistīta gandrīz visa filmēšanas grupa, brīvajā laikā plēšot brāķētas zeķubikses. Vērienīgākā zirnekļtīklu epizode tika gatavota vairākas dienas, eglīšu mežā izvelkot zeķubikses pārdesmit kvadrātmetru platībā.
"Lenfilm" uzņēmās būvēt zirnekli, taču nekas labs no tā nesanāca - zirneklis filmēšanai nederēja, jo tā taustekļi kustējās kā ekskavatora kauss. Darbu nācās turpināt pašiem.
Mehāniskā zirnekļa veidošana bija sarežģīta, jo visā Padomju savienībā nebija daudz šādā darbā pieredzējušu cilvēku. Reālākā iespēja atradās studijā "Lenfilm", kur studijas māksliniekiem bija vismaz kaut kāda pieredze (piemēram, lidojoša pterodaktila būvēšanā).
Tas bija iecerēts kā milzīga mehāniska figūra, kam jākustina kājas un jāizskatās šaušalīgi. Izskatot karakurta un melnās atraitnes variantu, izvēle krita uz putnuzirnekļiem. Starp citu, filmēšanas vajadzībām no Maskavas tika vesti arī īsti putnuzirnekļi.
Diskusiju rezultātā scenārijs tomēr nonāca mākslinieka Masa rokās. Filma izvērtās par viņa pirmo un vienīgo režijas darbu.
No mākslinieciskā viedokļa "Zirneklis" patiešām bija sarežģīta filma. Vislielākās problēmas radīja pats zirneklis.
Skultes un Masa sadarbība turpinājās pēc gada filmā "Zirneklis".
"Depresijas" filmēšanas laikā studijā nonāca Vladimira Kaijaka scenārijs pēc paša autora stāsta "Zirneklis". Scenārijs sākotnēji bija iecerēts režisoram Imantam Krenbergam.
Pēc Rīgas Kinostudijas pārstrukturēšanās radās kriminālžanra filmu studija "Dekrim" ar Aloizu Brenču galvgalī. Studijas pirmā filma bija divsēriju filma "Depresija" (1991), kuras veidošanā piedalījās arī operators Gvido Skulte un mākslinieks Vasilijs Mass.
Sākot ar šodienu ir publiskota un tirdzniecībā pieejama pilna RIGA IFF programma! Aicinām iegādāties biļetes un iepazīties ar visiem RIGA IFF filmu seansiem mājaslapā: RIGAIFF.LV!
Pie Aloiza Brenča “Depresijas” (1991) iemēģinājis roku, gadu vēlāk Mass darbu turpina pats, radot vienu no neparastākajām filmām Latvijas kino vēsturē.
___
Kristīne Matīsa - “Vecās labās… Latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles”, izd. Atēna, 2005.
Foto: Valdis Ilzens.
Un Masa vīzija noveda viņu režisora krēslā. Tas arī nemaz nelikās tik savādi – ne vien viņš jau 15 gadus bija strādājis kinostudijā, bet arī, režisoram blakus stāvēdams, nereti izprātojis, kā ainu izspēlētu tieši viņš.
SEPTEMBRA FILMA - "ZIRNEKLIS"
“Zirneklis” (1992) ir filmu mākslinieka Vasilija Masa pirmā un vienīgā režisētā filma. Sākotnēji viņam kā māksliniekam lūdza palīdzību, lai saprastu, vai vispār Vladimira Kaijaka stāstu ir iespējams uzlikt uz ekrāna.
Šobrīd 1817. gadā celtie Aleksandra vārti atrodas Viesturdārzā pie Hanzas ielas, bet filmā tie redzami Šmerlī – vietā, kur tie simbolizē savu jēgu: ceļu (šajā gadījumā Brīvības gatvi), pa kuru caur arku ienāk uzvarētāji strēlnieki.
Zemgales jeb Dzelzs tilts filmā atspoguļots, izmantojot dokumentālus materiālus – fragmentos vēl redzama saspridzinātā taisnstūra konstrukcija, kuru tilts ieguva 1872.gadā un zaudēja I Pasaules karā.
Filmā “Lāčplēsis” Rīgas skatu ir maz, bet interesanti – Triumfa arka jeb Aleksandra vārti vēl iepriekšējā vietā Šmerlī, pēc Otrā pasaules kara demontētais Zemgales tilts un vecais Gaisa tilts.
Maigā Laimdota neatsaucās aiz kautrības, bet bezbailīgais Lāčplēsis, kas drošsirdīgi uzvārējis melno bruņinieku un sarkano pūķi, bij vienkārši nobijies no pūblikas.
/Kino, Nr. 61, 15.03.1930.
Igauņi, noskatoties "Lāčplēsi", atraduši tur nepiedodamu vēstures viltošanu un jutušies dziļi apvainoti, ka latvieši aizmirsuši savs brāļu tautas — igauņu palīdzību brīvības cīņās.
/Filma un skatuve, Nr. 17, 20.12.1930.
Bieži vien Sīlis tvēra aparāta "kurbuli" un uzbudināts skrēja prom, pametot aparātu, artistus, rēžisoru... (..) Šo oriģinēlo nervu ārstēšanas metodi, kas pagaidām vēl nav patentēta, ieteicu visiem operātoriem.
/Kino, Nr. 60, 08.03.1930.