Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par energoresursu cenām.
Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle - būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība.
Latvijas energosistēma jau šobrīd balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi –hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošas risinājumiem.
Tomēr mums joprojām daļa enerģijas ir jāimportē, īpaši ziemās. Latvija ir arī vienotā energotīklā ar kaimiņvalstīm, kurām pašām jāpalielina sava elektroenerģijas bāzes jauda. Globāli satricinājumi, piemēram, karadarbība Tuvajos Austrumos, turpinās atstāt ietekmi uz Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu rēķiniem. Jāapzinās, ka dabasgāzei kā resursam vēl kādu laiku saglabāsies nozīmīga loma stabilas bāzes jaudas nodrošināšanā. Tā ir realitāte.
Tāpēc viena no galvenajām valsts prioritātēm šobrīd ir strauja energoneatkarības veicināšana, kas ir daļa no kopējās un visaptverošās drošības. Ko mēs varam darīt paši, lai sasniegtu šo mērķi?
1. Attīstīt ekonomiski pamatojamu atjaunojamo energoresursu jaudu - jo mazāk importēsim, jo vairāk samazināsim atkarību no fosiliem resursiem, kas ietekmē elektroenerģijas cenas.
2. Palielināt enerģijas uzglabāšanas kapacitāti - tās var būt gan baterijas, gan jaunas inovatīvas tehnoloģijas enerģijas uzglabāšanai.
3. Turpināt koordinēti ar reģiona sabiedrotajiem ieguldīt mūsu pašu pārvades un sadales tīklos, pārrobežu starpsavienojumos.
4. Pieņemt izsvērtus un ekonomiski pamatotus lēmumus par kodolenerģijas vietu Latvijas enerģētikas portfelī. Valdība jau ir uzdevusi Klimata un enerģētikas ministrijai izpētīt kodolenerģijas attīstības iespējas Latvijā, ciešā koordinācijā ar Igauniju.
5. Nepieciešams saprotams un paredzams ES regulējums – ar skaidriem un sabiedrībai izdevīgiem nosacījumiem uzņēmējiem, lai varētu ieguldīt enerģijas ražošanā tepat Latvijā. Viens no elementiem, kas to zināmā mērā nodrošina ir samērīgi un paredzami CO2 kvotu maksājumi, kas tiek atgriezti atpakaļ valsts ekonomikā kā investīcijas enerģijas ražošanā un energoefektivitātē. Piemēram, līdz šim Latvija to izmantoja ēku siltināšanai, publisko ēku renovēšanai, apkures sistēmu modernizācijai, saules paneļu, siltumsūkņu, elektroauto un to uzlādes infrastruktūras izveidei.
6. Netērēt to enerģiju, ko var saprātīgi ietaupīt. Piemēram, panākt, lai ikvienam ir pieejama augsta līmeņa energoefektīva ēku renovācija.
Šobrīd lielākā problēma Latvijā ir augstās degvielas cenas, jo šajā jomā esam pilnībā atkarīgi no importa, turklāt – jo lielāka neskaidrība galvenajos eksportētāju reģionos, jo neparedzamāka kļūst situācija ar degvielas cenām Latvijā un Eiropā. Pirmais solis cenu stabilizācijai jau ir sperts – ir samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Arī nākamajiem lēmumiem jābūt mērķētiem, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem un neizraisītu nevēlamus blakusefektus, tostarp inflāciju.