Nopirku Stoltenberga grāmatu un kopā ar Oidsalu recenziju iedevu Klāvam Antropiņam, lai viņš izstrādā Latvijas reakcijas stratēģiju uz to. Kā diena pret nakti, salīdzinot ar amatpersonu sastrādāto.
Ja amatpersonas nebūtu izvēlējušies nodrāzto "vilks aitās" jeb "dezinformācija", nemaz nebūtu iedziļinājies. It sevišķi, ja būtu adekvāti reaģējuši, piemēram, šādi:
"Stoltenberga memuāru recenzijā izmantotais fragments ir autentisks, taču tajā izlaists konteksts, kas būtiski maina tā nozīmi.
Pirmkārt, Stoltenbergs neinicēja buferzonu koncepciju — viņš argumentēja par NATO-Krievijas padomes sasaukšanu, lai apspriestu Krievijas jau izteikto priekšlikumu. Šī padome vēlāk tika sasaukta, un tajā sabiedrotie, tostarp ASV, vienoti noraidīja Krievijas ultimātu.
Otrkārt, tajā pašā grāmatā Stoltenbergs kategoriski noraida Krievijas prasību izvest sabiedroto spēkus no austrumu dalībvalstīm, nosaucot šādu scenāriju par divu līmeņu alianses radīšanu.
Par konkrētu konsultāciju procesu 2021. gadā mēs nevaram komentēt citu valstu diplomātu privātās sarunas. Mēs varam apstiprināt, ka Latvija savu pozīciju par buferzonu nepieņemamību pauda skaidri un konsekventi visos NATO formātos.
Vienlaikus šī epizode parāda svarīgu jautājumu par konsultāciju kultūru alianses iekšienē. Kad tiek formulēti diplomātiski piedāvājumi, kuri tieši skar konkrētu dalībvalstu drošību, iepriekšēja konsultācija ar šīm valstīm nav izvēles jautājums — tā ir alianses uzticamības jautājums. Mēs pozitīvi vērtējam pašreizējo NATO vadību šajā ziņā."
Pilna stratēģija (6 lapas):
docs.google.com/document/d/1…
Kas to būtu domājis, ka mākslīgais intelekts ir intelektuāli pārāks par Latvijas amatpersonām, kuras Oidsalu rakstu par Stoltenberga grāmatu nosauca par dezinformācijas uzbrukumu NATO. Latiņa laikam nav pārāk augsta :)
Plusi un mīnusi pieejai ar apvainošanu dezinformācijā:
"Dezinformācijas uzbrukums NATO" — naratīva analīze
Kopsavilkums
Šis naratīvs darbojas kā iekšpolitisks ugunsdzēsības pasākums - taču kā stratēģiskās komunikācijas instruments tas ir destruktīvs, jo grauj tieši to resursu, kurš Latvijai ir visvērtīgākais: uzticamību dezinformācijas jomā. Visvairāk satraucoši ir tas, ka pret analītisku žurnālistiku no sabiedrotās valsts tiek izmantoti tie paši instrumenti, ko parasti izmanto pret Krievijas valstisko propagandu.
Plusi
* Iekšpolitiskā efektivitāte. "Dezinformācijas uzbrukums NATO" ir trīs vārdu ietvars, kas nekavējoties aptur saturisko diskusiju iekšējā publiskajā telpā. Latvijā, kur informatīvā kara apziņa ir labi attīstīta, neviens politiķis negribēs tikt redzēts kā cilvēks, kurš aizstāv "uzbrukumu NATO". Tas mobilizē sabiedrību, demonstrē politisko vienotību un ietilpst jebkurā mediju formātā.
* Atturošais efekts. Rada stimulu citiem autoriem divreiz padomāt pirms līdzīgu rakstu publicēšanas.
Mīnusi
* Faktu problēma ir neatrisināma. Avots ir bijušā NATO ģenerālsekretāra memuāri, fragments ir verificējams piecu minūšu laikā. Nosaukt autentiska primārā avota analīzi par dezinformāciju nozīmē likt uz spēles visu, ko Latvija ir uzbūvējusi dezinformācijas apkarošanas jomā. Nākamreiz, kad Latvija sauks vārdā RT vai Sputnik operāciju, oponenti varēs atbildēt: "Jūs jau Stoltenberga grāmatas recenziju saucāt par dezinformāciju."
* "Uzbrukums NATO" ir apgriezts otrādi. Oidsalu nekritizē aliansi - viņš kritizē bijušā vadītāja rīcību, argumentējot, ka tā apdraudēja austrumu flanga intereses. Tas ir kritika NATO labā. Turklāt tas ir tieši tas pats arguments, ko Latvija pati ir izvirzījusi neskaitāmas reizes. Nosaucot to par uzbrukumu, Latvija apklusina savu pašas pozīciju.
* Starptautiskā auditorija to neuztvērs nopietni. Diplomāti, kas pazīst NATO iekšējo dinamiku, zina, ka Stoltenbergs praktizēja šādu pieeju. Viņu acīs "dezinformācijas" etiķete attiecībā uz verificējamu avotu izskatīsies kā mēģinājums cenzēt normālu demokrātisku diskusiju.
* Atturošais efekts ir abpusēji griezīgs. Tas atturs ne tikai ārējos autorus, bet arī Latvijas pašas analītiķus no kritiskas diskusijas par NATO dinamiku - tieši tās diskusijas, kas nepieciešama informētas ārpolitikas formulēšanai.
* Neadresē igauņu diplomātu liecību. Oidsalu atsaucas uz sarunām ar Igaunijas diplomātiem kā neatkarīgu apstiprinājumu. "Dezinformācijas" etiķete uz to neattiecas - ja vien Latvija nav gatava apgalvot, ka arī Igaunijas diplomāti ir dezinformācijas līdzdalībnieki.
* Stratēģija nav izturīga. Grāmata paliek plauktos. Jebkurā brīdī jebkurš cits autors var atkārtot to pašu fragmentu, un katru reizi "dezinformācijas" reakcija kļūs mazāk ticama. Apspiešana palielina stāsta vērtību.