Diezgan precīzi aprakstīts mans domu gājiens
Aleksandrs Ovečkins šodien iemeta divus golus Čikāgas "Blackhawks" vārtos, tādējādi panākot Veinu Grecki NHL regulārās sezonas gūto vārtu skaita ziņā. Sasniegums, protams, liels un zīmīgs, taču prieks un svinīguma sajūta… neatnāk.
Ovečkina karjerai sekoju vēl pirms viņš tika draftēts NHL. Puisis talantīgs, spēcīgs, nekaunīgs arī veiksmīgs – bez šiem faktoriem viņš nekad nebūtu tur, kur viņš ir pašlaik, proti, uz viena pakāpiena ar Veinu Grecki un jau ceļot kāju, lai kāptu uz pakāpiena uz kura vēl neviens un nekad nav bijis.
Es šo gadu laikā arī esmu ne vienu vien reizi teicis, ka Ovečkins ir vārtu guvējs, kuru var ņemt kā prototipu, pēc kura veidot visus nākamos. Esmu 100 reizes viņu izvēlējies pār oponentu Sidniju Krosbiju un visiem pārējiem.
Aleksandrs Ovečkins ir izcils hokejists!
Tikai vai tam ir kāda liela nozīme? Vai tam ir nozīme tagad un vispār?
Ovi piemērs tikai kārtējo reizi apliecina, ka sasniegumi vienā jomā un sevišķi jau sportā, nenodrošina ne īpašu prāta gaišumu, ne sirdsapziņas tīrību. Ovečkinam bija (un ir) visas iespējas paust savu nostāju par notikumiem, kurus ir izraisījusi viņa pārstāvētā valsts, pie tās vadības esošā kompānija. Viņam nav no kā baidīties! Čalis nu jau lielāko dzīves daļu ir nodzīvojis ASV, Vašingtonā, viņa dzīve ir nodrošināta, viņa bērni ir ASV pilsoņi utt. Viņa sportiskā karjera jau iet uz norietu un izlases mači viņam tāpat nespīd. Nav nekādu argumentu, lai pateiktu "Nu, čalim apstākļi, viņš nevar brīvi runāt, saprotiet-piedodiet!"
Tomēr, Ovečkinam viņa IG konta profila bildē vēl aizvien ir attēls, kurā viņš ir ar savas valsts vadītāju Putinu. Tāds Saškas-Vovkas duets, kur pirmais pozē tādā relaksētā, draudzīgā manierē. Priekš kam?
Atbildi, domāju, katrs pats izdomās.
Tāpēc – tas, ka kāds ir lielisks hokejists (vai jebkuras citas jomas pārstāvis), neatceļ to, ka pa dzīvi viņš ir izveidojies tā, ka var droši iet peldēt, nenogrims nekad!