Tas mirklis, kad no cilvēkiem dzirdu “jums ļoti paveicies ar sunīti, tik mierīgs, mīļš, negrauž dīvānus un nečurā apavos”, bet pati galvā cenšos saskaitīt visas cilvēkstundas un eiro, kas ieguldīti, lai sunītis būtu mierīgs, mīļš, negrauztu dīvānu un nečurātu apavos.