Domāju, ka esmu parādā savas pārdomas par Stambulas Konvenciju un to, kāpēc šīs nedēļas nokaitētā politiskā vide lika arī man zaudēt savaldību.
Mums ir
#StambulasKonvencija. Viens no neskaitāmiem birokrātiskiem dokumentiem, kas it kā runā par labām un pareizām lietām. Tajā nav pretrunu un problēmu, jo pieliktajos skaidrojumos viss ir juridiski izskaidrots.
Problēma ir interpretācijā un kā šī ideoloģija apaudzēta ar “somiņu elites” darbonēm, komisijām, komandējumiem, miljonu naudiņām un kreiso aktīvistu uzurpētām tiesībām runāt par to vienīgās patiesības izteiksmē.
No otras puses, mums ir novājināta policija, prokuratūra, bezgalīgu procesu tiesas jeb dzīves realitāte. Un valsts aparāts, kuram ir vienaldzīgas parasto cilvēku problēmas, nabadzības diktēts izmisums, vardarbība utt. Mēs zinām kā nereti izskatās šie vardarbības stāsti reālajā dzīvē. Pavisam savādāk nekā daudzu (šeit uzsveru “daudzu”, bet ne “visu”) konvencijas slavētāju iztēlē. Reālā dzīve ir dubļi, asinis, asaras un apkārtējo vienaldzība, ko tūkstošiem vērtu somiņu īpašnieces pat ļaunākajos sapņos nav redzējušas.
Es patiesi ceru, ka SK kaut nedaudz ir palīdzējusi valstij saņemties un uzlabot situāciju tiesībsargājošās struktūrās. Iespējams.
Taču iespējams labāk valstij ir atmest šādu deklaratīvu fasādes birokrātiju un ietaupīto resursu novirzīt, lai veidotu spēcīgu un izglītotu policiju? Mums neviens neliedz šos līdzekļus novirzīt tieši tam, lai mazinātu dažāda veida vardarbību pret neaizsargātajiem. Abas pieejas ir izskatāmas un diskutējamas.
Man nav strikta viedokļa, kurš ceļš labāks. 2. las. balsojumā es sliecos balsot PRET denonsēšanu, jo piekrītu, ka mēs nedrīkstam mētāties no vienas pozīcijas uz otru. Jā, balsojumā nepiedalījos, jo pāris dienas pēc kājas operācijas, fiziskās sāpēs nespēju izturēt 16 h ilgo izrādi. Saeimas deputātu vairākums izteica savu viedokli. Mūsu politiskās pārstāvniecības modelis nav perfekts, bet man nav iemesla domāt, ka ievērojama daļa 🇱🇻 vēlētāju daļa nedomā tāpat. Mēs ieguvām “vilkspaēdis” risinājumu, kā rezultātā jautājums tiek atlikts un es patiesi ceru par referendumu.
Tagad par Daiņa Īvāna uzrunu protesta laikā.
Mums ir dažas lietas, ko 🇱🇻 politikā neviens nav piesavinājies. Karogs, himna, Brāļu kapi, armija, zemessardze, 18. novembris, Atmoda... Mēs visi savā retorikā tās lietojam vienlīdzīgi, aizstāvam un mīlam. Jā, mums ir Dainis Īvāns, kurš nav tikai Dainis, bet ir viena no Atmodas sejām.
Es noklausījos Daiņa Īvāna runu. Mani tā aizvainoja, jo es tajā dzirdēju, ka tikai tāpēc, ka šis otršķirīgais birokrātijas konvencijas jautājums ir pakļauts diskusijai, es un daudzi citi 🇱🇻 pilsoņi ir - Krievijas aģenti, kas vēl 🇱🇻 sliktu. Ka Latvijas sabiedrība ir “mēs” un “jūs”, kur “mēs” ir gaisma un “jūs” esat tumsa. Savukārt deputāti, kas ir balsojuši, ir lauzuši zvērestu un nodevuši Satversmi, jo nav balsojuši tā, kā “mēs” uzskatām pa pareizu esam. Daudz netrūka, lai 56. Saeimas deputāti tiktu pasludināti par ārvalstu aģentiem. To teica cilvēks, kas pamatoti uzstājas kā 🇱🇻 morālā autoritāte.
Daini Īvān, Jums pieder Atmodas seja, bet ne Atmoda. Arī mana ģimene piedalījās Atmodā un vēlējās Latviju, kas ir laba visiem, ne tikai valdošās politikas ziedam. Bet Jūs tagad Atmodas vārdā izsakiet nopietnus apvainojumus cilvēkiem, kas barikādēs stāvēja Jums blakus! Kāpēc 🇱🇻 sabiedrībai, Jūsprāt, nav tiesību diskutēt?
Kopš kura laika 🇱🇻 pilsoņiem ir aizliegts domāt un paust savu viedokli, kas ir savādāks kā šobrīd esošajai varas kliķei?
Var patikt vai nepatikt kā šis viss ir izvērties, bet ir skaidrs, ka konservatīvo 🇱🇻 iedzīvotāju daļa nav maza. Un, nē, viņi nav vardarbības aizstāvji, bet vēlas apšaubīt deklaratīvu birokrātiju.
Vai Atmodas laika autoritātes ir jāizmanto, lai dzītu ķīli sabiedrībā ar kategoriskiem izteikumiem brīdī, kad sabiedrībā jau jūtama tik spēcīga viļņošanās? Vai tiešām tas stiprinās 🇱🇻? Šie ir jautājumi, kurus es sev uzdodu.
Brīdī, kad mēs sašķelsim 🇱🇻 sabiedrību, mēs zaudēsim 🇱🇻.