"Nupat izlasīju par jauno Japānas premjerministri — superīga, drosmīga sieviete! Sanae Takači vienkārši piecēlās un izdarīja to, kam Eiropai jau divdesmit gadus pietrūkst dūšas. Bez liekas emocionālās pārmērības, bez "tolerances", bez mūžīgā, liekulīgā "ak, ka tik kādu nesāpinām" - ārā no Japānas visi, kas ar savu šariatu un faktisko okupāciju lien! Tā ir jāstrādā valstij, kas sevi ciena, nevis pārvēršas par "apvainotu" fanātiķu pansionātu.
Čibē pakistānieši sarīkoja pilnīgu cirku - koncertu „veiksmīga pilsētas okupācija” tieši uz ielām, lai japāņi redzētu viņu „spēku un varu”. 38 tūkstoši cilvēku nedēļas laikā staigāja un rādīja, kurš šeit ir saimnieks. Un japāņi, vella milti, nesamierinājās, saprata, ka ož pēc problēmām, un izdarīja to, par ko Eiropa var tikai sapņot. (stāsts, starp citu, būs interesants tiem, kas man rakstīja, ka it kā Japānā islāms esot aizliegts). Japāņi ir malači — viņi necieta, kamēr ielās rīkos grautiņus un demonstrēs „spēku”. Viņi saprata, ka tā nav „daudzveidība”, bet pirmais solis, lai pēc tam viņiem tiktu skaidrots, ka suši ir harams (ārpus likuma). Un ne tikai saprata, bet nolika lietas savās vietās. Tā tam jābūt!
Katras Eiropas valstij vajadzētu pa tādai Dāmai! Sanae, visu cieņu! Bez histērijas, bez liberālas muļķības, bez "visas kultūras ir vienādas". Nav nekādas "vienādas kultūras". Ir kultūra un ir tie, kas nes tumsu un vardarbību. Tādos gadījumos koferis, stacija, Kabula."
J.Vilcans