Gabriels Landsberģis: Trampa-Putina pakts jau pastāv, un mums jārīkojas atbilstoši.
Ir lietas, ko nevarēsim izmainīt ar pieklājības frāzēm vai elegantu apģērbu. Ja tas rada jums bažas, jums jāsaprot, no kurienes nāk Trampa taktika. No Krievijas.
Tas, ka militārā palīdzība Ukrainai, iespējams, tika apturēta pirms Zelenska tikšanās ar Trampu Ovālajā kabinetā un tikai vēlāk atjaunota, ir raksturīgs piemērs tam, kāda šobrīd ir domāšana Vašingtonā.
Tramps meklē saskaņu ar Putinu.
Putins ir pieprasījis piekāpšanos, un tā ir apsolīta. Mēs, iespējams, nezinām pilnu šo solījumu apjomu, taču mums jābūt gataviem uz visu. Ukrainas suverenitāte, militārais atbalsts, drošības garantijas un politiskā nākotne var jau būt iztirgota apmaiņā pret Trampa meklēto izlīgumu ar Krieviju.
Taču, tā kā tik atklāta nodevība pret Ukrainu būtu politiski nepieņemama, administrācija izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai slēptu savas pēdas.
Kā cilvēks, kas uzauga deviņdesmito gadu Lietuvā, es pārāk labi atceros, kā vecākie bērni no tuvējās krievu skolas gaidīja mūs ceļā uz klasi. Ja viņi bija nolēmuši tevi piekaut, viņi atrada iemeslu. Lai ko tu darītu, viņi panāca savu.
Tas atgādina senu krievu cietuma joku.
Kāds vīrs prasa cigareti. Otrs atbild, ka viņam tādas nav. "Vai tev ir cigarete?" – "Nē, es nesmēķēju." Pirmais vīrs nopūšas un sit pa seju. "Par ko?" – piekautais jautā. "Tāpēc, ka tev nav cepures."
Tāpat tas darbojās uz ielām. Ja tev bija cigarete, to atņēma. Ja tev bija nauda, to paņēma. Ja neko nedevi, tevi piekāva tāpat. Pareizā atbilde neeksistēja, jo nekad nebija runa par cigaretēm, naudu vai cepurēm. Tas bija par varu.
Un, ja tu gribēji izdzīvot, tev bija jārīkojas atbilstoši. Ja varēji cīnīties, tu cīnījies. Ja nevarēji, tu izvairījies no viņu teritorijas. Ja izvairīšanās nebija iespējama, tu nodrošināji, ka neesi viens. Ko tu nedarīji – neiedomājies, ka cepure, cigaretes vai nauda tevi glābs. Tā bija tiem, kas nesaprata noteikumus – viņi atdeva visu un tik un tā tika piekauti. Jo krievu bandīts apstājas tikai tad, kad viņam pretojas.
Un šis pats princips darbojas ne tikai ielās, bet arī starptautiskajā politikā. – "Paraksti šo līgumu par minerālresursiem." – "Labi." – "Nu, tad tagad dabūsi pa seju, jo tu neuzvilki uzvalku." Runa nav par minerālresursiem, vēlēšanām vai jebko citu. Runa ir par pakļaušanu.
Tas bija redzams 1939. gadā, kad Padomju Savienība parakstīja Savstarpējās palīdzības paktu ar Lietuvu un izvietoja 20 000 karavīru mūsu valstī. Gadu vēlāk Padomju Savienība paziņoja par "incidentu", kurā it kā bija iesaistīti padomju karavīri. Tas tika izmantots kā iegansts ultimātam. Lietuvai tika pieprasīta valdības atkāpšanās 48 stundu laikā vai padošanās okupācijai. Taču brīdī, kad ārlietu ministrs saņēma šo ultimātu, padomju iebrukuma karaspēks jau devās uz robežu. Okupācija bija neizbēgama.
Toreiz mēs nezinājām, ka viss bija iepriekš saskaņots slepenajā Molotova-Ribentropa paktā. Šodien mums nav attaisnojuma tik naivai attieksmei. Nav iemesla šaubīties, ka Trampa-Putina pakts jau pastāv – un mums jāgatavojas tam.
The Trump-Putin Pact already exists, and we should act accordingly. There are some things we will never change with nice words or smart clothing. If you are worried about those things, you should understand where Trump's tactics come from. From Russia.
A thread. 🧵1/14