1988. gada 27. aprīlī Arkādijas parkā Rīgā norisinājās Vides aizsardzības kluba organizētais mītiņš "Metro - NĒ!" pret metro celtniecību Rīgā.
Pirmā līnija bija jānodod ekspluatācijā 2002. gadā, visa sistēma - līdz 2021. gadam.
Fotogrāfs Ģirts Ozoliņš.
1988. gada 19. aprīlī Rīgas II Meža kapos notiek Gunāra Astras bēres. Kaps tika aizbērts rokām.
Līvija Astra raksta: "Pirms savas nāves, būdams slims, Gunārs man teica: "čekisti tagad pūlas mani glābt; es viņus pievilšu vēlreiz."
1989. gada 17. aprīlī dibināta Latvijas Sieviešu līga. "Augstākais Sievietes Mātes pienākums ir aizsargāt savu bērnu dzīvību un veselību, nepieļaut viņu bezjēdzīgu bojāeju un sakropļošanu. Sistēma, kas izveidojusies PSRS Bruņotajos Spēkos, negarantē mūsu dēlu dzīvības saglabāšanu
Aicinām jauniešus piedalīties ESEJU KONKURSĀ “Baltijas ceļš - Eiropas modināšana”, termiņš 31. maijs! Aicinām arī skolotājus un vecākus mudināt jauniešus vingrināt spalvu un iesniegt darbus konkursam!
Vairāk informācijas par konkursu un noteikumi šeit: lnvm.lv/?p=23945
ALT Akcijas "Baltijas ceļš" dalībnieki. Fotogrāfs Ojārs Martinsons.
“Visu pazemoto un nogalināto, visu taigā nosalušo un sniegputeņos pazudušo, nomocīto un aiznāvēto, spīdzināto un nesalauzto vārdā. Neaizmirst, nepiedot, mūžam pastāvēt. Saules mūžu Latvijai!”.
ALT 1989. gada 25. marta Latvijas Tautas frontes organizēts gājiens 1949. gada deportāciju upuru piemiņai no Daugavmalas uz Brāļu kapiem Rīgā. Fotogrāfs Ints Kalniņš. LNVM krājums.
Šodien ir Pasaules ūdens diena #WorldWaterDay
1988. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas.
1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome pieņem “Aktu par neatkarīgās Lietuvas atjaunošanu”. 12. martā Rīgas pils Svētā Gara tornī pacēla Lietuvas karogu.
Attēlā mirklis no 28.09.1988. piemiņas mītiņa Ģedimina laukumā Viļņā, pieminot 1939. gada Molotova – Ribentropa paktu.
1989. gada 23. februārī pieņemts Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija Dekrēts par Latvijas pilsētu vēsturisko ģerboņu atjaunošanu. Šajā dienā notiek arī Interfrontes mītiņš un demonstrācija, protestējot pret Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu par migrācijas regulēšanu.
"Barikādes ir brīvības simbols,
uzbrūkošais tās neceļ – to nu nevar nesaprast, tas ir ierakstīts ik cilvēkā, cik tur ir cilvēka" (A.Snips).
"Latvijas ainava - 1991. gada sala". 1992. gads. Autors Didzis Slapiņš. LNVM krājums.
25.01.1991. "Latvijas Jaunatne" raksta "Kāda parasta ziemas diena — auksta, bez sniega. Bet Rīga ziedēja. Un asaras tai bira pār vaigiem. Vakarā sūrstēja acis. Jūs bijāt aizgājuši tālāk par mums. Uz priekšu. Gaismā. Gaisma ir tik skaista. Bet atpakaļceļa nav pat no turienes".
19. janv. vakars. Ekrānā Edvīns Inkēns. Satraukums balsī, ainas ar Brīvības pieminekli, trasējošām lodēm, kas pēc tam tika rādītas visās pasaules televīzijās. Par Gvido Zvaigzni un Andri Slapiņu Latvija uzzina pusstundu vēlāk. Bezspēcīgs sastingums un ārprātīgs niknums. (A.Snips)
"Reanim. nodaļas ārsts Lange noteica diagnozi–šauta brūce pakausī. Plkst. 18.50 Mūrnieks no gūtā ievainojuma mira. Rentgena uzņēmumos redzama divās daļās sašķēlusies un smadzeņu centrālajā daļā iestrēgusi 5,6 mm lode. Tas apstiprina, ka lode izšauta no automātiskā kaujas ieroča".
13.01.1991. plkst. 14.00 11. novembra krastmalā Rīgā notika LTF organizētā “Vislatvijas protesta manifestācija sakarā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotām akcijām Lietuvā”, kurā piedalījās ap 600 000 iedzīvotāju. Tajā dienā Rīgā sākās barikāžu celtniecība.
"Brīvību grib visas sirdis, lai kādā valodā runātu mēles". Alberts Bels.
Tautas frontes muzejs sveic svētkos!
Latvijas Tautas frontes organizēta manifestācija “Par neatkarīgu Latviju” 11. novembra krastmalā. 1989. gada 18. novembris. Fotogrāfs Ģ. Ozoliņš.
"Baltijas valstu izlaušanās no impērijas skavām, turklāt samērā īsā laikā, bija brīnums, ko vēsture pieļauj reti un atvēl retajam" (Jānis Škapars 2005. gadā).
Jānis Škapars loma Latvijas vēstures ritējumā ir gandrīz leģendāra.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.
1989. gada 18. novembrī Latvijas Tautas fronte sarīkoja manifestāciju Daugavmalā „Par neatkarīgu Latviju”, kas pulcēja 50 000 dalībnieku. Pirmo reizi pēc 2. pasaules kara notika oficiāli pasākumi par godu valsts proklamēšanai.
"Nekādi kilovati, nekādas pat vislielākās un lētākās elektrojaudas, nekādi zinātnieku un saimniekotāju pūliņi jau pēc dažiem gadiem nespētu atdot reti bagāto, cilvēka maz iespaidoto Daugavas senlejas floru" (A.Snips, D.Īvāns, 17.10.1986.)
Šodien aprit 35 gadi kopš 1988. gada 9. oktobra, kad pēc 29 gadu pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.