Ziema ir kā neglīta kaimiņiene, kura katru nedēļas nogali pasauc ciemos savu draugu sniegu, lai bļaustītos naktī, dzertu odekolonu un piepīpētu kāpņu telpu. Riebjas!
Netīšām uzduroties Mary J Blige un Lauryn Hill dziesmām, grūti neaizdomāties kā mēs 20 gadu laikā esam nomainījuši dziesmas par cieņu, pozitīvām attiecībām un sirsnību, pret dziesmām par slapjām kājstarpēm, lielīšanos par naudu un dibenu kratīšanu. Kas notika?
Rudens ir klāt :
1) tev visu laiku sāp kakls
2) sejā lido pretīgas lapas un visādi zari
3) ir +19, bet cilvēki ģērbjas kā brauktu makšķerēt uz ledus
4) kad pamosties no diendusas, nesaproti vai ir vakars, nakts vai jau rīts
5) gribas smaidīgam raudāt, kad tev pieslēdz apkuri
Es zinu, ka bieži domāju par dumjām lietām, it īpaši ziemā, kad ārā snieg... bet es tā pat nesaprotu, kāpēc ziņās nav raksti par veikalu pārdevējām, kuras mēģina nožņaugt klientus, jo palikušas trakas no tām ziemassvētku dziesmiņām.
Cik interesanti ir tas, ka mēs visi uztaisītu brēku, ja ēstuvē mūsu pasūtījumu atnestu un noliktu uz zemes, bet kad wolt food man viņu atstāj netīrā kāpņu telpā, tad gan es esmu max pārlaimīgs.
Es esmu tik ļoti ieurbies NBA, ka lasot tekstu, kas sākas ar "suns atstieps kātus..." uzreiz nodomāju, ka tas ir par Phoenix Suns un kā viņi zaudēs pirmajā roundā Play-Offs. Izrādās Ingas sunim esot bail no tumsas.
Ja tev kādreiz ir slikta diena, iedomājies kā ir būt Wolt kurjeram, kurš pa šito sniega draņķi maskā sten uz riteņa pāri visai Pārdaugavai, lai kaut kāds slinks fujaks brokastīs varētu apēst vegānu kebabu!