Oriģinālmateriālu nācās pamatīgi pārrakstīt, bet tā, lai nezustu stāsta “sāls”. Lorencs pats to sauc par atdzejotāja darbu, kur viņš tulko no prozas valodas uz kinematogrāfisko. Daudz kas dzēsts, daudz kas pierakstīts klāt, bet viss – veiksmīga stāsta plūduma vārdā. (4/4)