LKA Latvijas Kino muzejs pēta, popularizē un saglabā latviešu kino mantojumu. Miera iela 58a, Rīga.
Riga, Latvia
- Tweets 2,003
- Following 449
- Followers 3,119
- Likes 278
Tikai 80to gadu sākumā režisoram Imantam Krenbergam radās doma, ka pēc Blaumaņa darbu motīviem sanāktu arī burvīga muzikāla filma. Kad Mākslas padome apsprieda filmas scenāriju, daudzi pamanīja, ka muzikālo komēdiju žanrs atstāts novārtā.
1
Daudzus gadus pirms idejas par filmas veidošanu, Arnolda Liniņa vadībā "Īsa pamācība mīlēšanā" iestudēta @Dailesteatris jau 1973. gadā. Tolaik Viļņu Jāni tēloja Kārlis Auškāps, un izrāde kļuva ārkārtīgi populāra - 5 gadu laikā tā piedzīvoja ap 300 izrādēm.
1
1
Šodien gribam pastāstīt vairāk par ''Īsu pamācību mīlēšanā'', lai dotu atbildes uz jautājumiem, ko uzdevām pirms pāris dienām!
1
2
Filmas mākslinieks ir Dailis Rožlapa. Ar ko viņš pārsteidza Mākslas padomi?
43%
Filmas skiču daudzums
33%
Kostīmu skiču dažādība
24%
Skices bija melnbaltas
21 votes • Final results
Ar kādām grūtībām saskārās filmas veidotāji?
55%
Pārāk daudz dziesmu
27%
Filma ir pārāk gara
18%
Filmēšana būs dārga
22 votes • Final results
1
Kas filmas veidošanas laikā saceļ lielu ažiotāžu?
35%
Lilitas Ozoliņas zeķes
40%
Kas tēlos Viļņu Jāni?
25%
Baznīcas zvanu skaļums
20 votes • Final results
1
Kāpēc Mākslas padome bija ieinteresēta filmas tapšanā?
55%
Nebijis kino žanrs
20%
Filma patiks skatītājiem
25%
Piedalās Raimons Pauls
20 votes • Final results
1
Daudzus gadus pirms idejas par filmas veidošanu, “Īsa pamācība mīlēšanā” Arnolda Liniņa vadībā tika iestudēta teātrī. Kurā?
29%
Valmieras drāmas teātrī
14%
Nacionālajā teātrī
57%
Dailes teātrī
21 votes • Final results
1
"Nauri" sauc par filmu, kas ir dziļi nacionāla savā formā, un jau tolaik tā parādīja latviešu kinomākslas bagātīgumu.
Filmas mūzikas autors bija Marģers Zariņš, un tieši "Nauris" bija viņa pirmais kopdarbs ar režisoru. Pēc Zariņa stāstītā, Leimanim vienmēr iepriekš bija izdomāts, kādai mūzikai filmā jāskan. Reizēm viņš pat nesis savas skaņu plates un nospēlēja tās priekšā.
1
Pašā pirmajā filmēšanā baletdejotās tik tiešām gandrīz izgāzās, jo pirms kadra sistās klapītes troksnis “izsitis” no galvas mācīto tekstu. To pārvarēt Ritenbergam palīdzēja pieredzējušais kolēģis Luijs Šmits, kas filmā tēloja Naura vectēvu.
1
1
Kādu vakaru Leimaņa māte pa televīziju skatījās Zvejnieku deju, kuru Ritenbergs dejoja kopā ar Veltu Vilciņu. Māte dēlam esot teikusi, ka tālāk nav ko meklēt un topošais Nauris dejojot dēla acu priekšā. Taču Leimanis satraucās, kā Ritenbergam veiksies ar teksta mācīšanos.
1
Naura loma tika piešķirta baletdejotājam Haraldam Ritenbergam, kas fotoprovēs izturēja 11 kandidātu konkurenci, lai gan režisors Leimanis jau sākotnēji gribējis izvēlēties tieši viņu.
1
Žūrija nosprieda scenāriju izvirzīt konkursa otrajai kārtai Maskavā, kas arī vainagojās ar panākumiem, iegūstot III prēmiju. Tā kā pieredzējušu kinodramaturgu konkurencē Leimanim izdevās iegūt tik lielus panākumus, Rīgas kinostudija sarosijās un iekļāva scenāriju ražošanas plānā.
1
1
1956. gadā - tika izsludināts Vissavienības kinoscneāriju konkurss. Lai gan scenārijs filmai bija gatavs, Leimanis to konkursam neiesniedza līdz pat pēdējai pieteikumu iesniegšanas dienai.
1
Režisors Leonīds Leimanis uzrakstīja filmas scenāriju jau 40to gadu beigās, sākotnēji dodot filmai nosaukumu "Patrioti". Tolaik sagatavošanās nonāca līdz fotomēģinājumiem, kur Naura lomai mēģināts Harijs Liepiņš un Dainas lomai - Vija Artmane. Taču filmas ražošana netika sākta.
1
Filma tika restaurēta 2018. gadā, un to ir iespējams noskatīties portālā filmas.lv