LKA Latvijas Kino muzejs pēta, popularizē un saglabā latviešu kino mantojumu. Miera iela 58a, Rīga.

Riga, Latvia
Filma izpelnījās atzinīgus vārdus par savu gleznieciskumu. Taču tā tas bija iecerēts – režisors ar operatoru bija norunājuši: “Ja nav glezna - nefilmēt”. Arī Mākslas padome atzīst, ka “Puika” ir rets un izcils nacionālā kino piemērs.
1
Īsināšanu piemeklē arī režisora Freimaņa un operatora Dāvja Sīmaņa filmēšanas stils, jo, kā jau dokumentālistiem, viņiem ir svarīga katra norise, kas veido filmas mierīgo ritmu. Tomēr uzņemtais materiāls bija “jāsaspiež” vienas sērijas rāmjos.
1
Filmas īsināšanas vārdā no sākotnējām iecerēm pazūd dažas epizodes un vairākas multiplikācijas ainas, pie kurām strādāja māksliniece Ināra Antone un režisore Roze Stiebra.
1
Jau pirms filmēšanas uztraukumu rada filmai ieplānotā pārāk garā metrāžā, lai gan sākotnēji filma tika plānota divās sērijās. Taču Freimanis to redzēja kā iespēju elastīgai rīcībai, ja nu gadījumā dabā nebūs piemērotu apstākļu.
1
Finiša taisnē Indara konkurents atkrita, jo viņu nekādi nevarēja pierunāt nosaukt svešu tanti aktrisi par mammu. Toties Indars ar Janča mammas lomas atveidotāju Māru Renci sadraudzējās tā, ka “filmas mamma” daudzus gadus vēlāk kļuva par Indara vedējmāti.
1
Aktieru izvēlē Freimaņa galvenais princips bija izvēlēties tipāžus un mazāk pazīstamus aktierus, lai filmas vidē “neizlēktu” kāda slavena seja. Mazā Janča meklējumos tika pārbaudīti apmēram 350 puišu, līdz provēm tika atlasīts sešgadīgais Indars Lācis.
1
Tuvojoties 1977.gadam un Jāņa Jaunsudrabiņa 100 jubilejai, priekšniecība sarosijās un nolemj atkārtoti izskatīt filmas scenāriju. Neskatoties uz to, ka filma solās būt tautiska un pat savā ziņā pievilcīgi pieticīga, bažas rada scenārija vienmuļā un pelēcīgā atmosfēra.
1
Tiesa, sākotnēji Freimanim šī ideja nepatīk, tomēr darbs tika uzsākts tāpat, gala rezultātā iegūstot filmas “Puika” scenāriju. Diemžēl 60to gadu beigās kinostudijas redkolēģija scenāriju noraidīja. Filmas scenārijs 7 gadus “stāvēja plauktā”.
1
1965. gadā Freimanim un Ivaram Seleckim uzticēja veidot LSPR 25 gadu jubilejas dokumentālo filmu “Gada reportāža”, kur Freimanis arī satiek šīs filmas scenārija autoru - Imantu Ziedoni. Trīs gadus vēlāk Ziedonim rodas vēlme uzņemt filmā “Balto grāmatu”.
1
Turpinām izzināt filmas "Puika" aizkulises! Režisors Aivars Freimanis 60to gadu sākumā savas darba gaitas kino nozarē uzsāka ar tekstu un scenāriju rakstīšanu, un drīz vien tika pamanīts.
1
1
Par ko tika slavēti filmas autori?
0% Aktieru ansamblis
54% Lauku dzīves atainojums
46% Operatora darbs
13 votes • Final results
Kādas izmaiņas bija jāveic filmas veidotājiem?
17% Jāmaina filmēšanas vieta
33% Jāīsina filma
50% Jāmaina filmas mūzika
12 votes • Final results
1
Janča lomas atveidotājs ir Indars Lācis. Kā viņš ieguva šo lomu?
50% Indara ārejais izskats
25% Draudzīgais raksturs
25% Pazīstami vecāki
12 votes • Final results
1
Mākslas padomē 70to gadu vidū diskutē gan par literāro scenāriju, gan režisora scenāriju. Kas padomei raisīja vislielākās bažas?
83% Filma būs pārāk vienmuļa
8% Neatbilst oriģinālavotam
8% Nav filmēšanas vietu
12 votes • Final results
1
Pie filmas scenārija strādāja pats režisors Freimanis un Imants Ziedonis. Kā viņi iepazinās?
40% Saviesīgās vakariņās
50% Darbā pie citas filmas
10% Caur paziņām
10 votes • Final results
1
Godinot režisora Aivara Freimaņa 85. jubileju, šodien pievērsīsim uzmanību Latvijas kino vēsturē nozīmīgai 1977.gada filmai “Puika”.
2
1
2
Tolaik pirmie latviešu kinooperatori vēl tikai mācījās Maskavas kinoinstitūtā, tāpēc filmas grupā vienīgais inscenētājs - viesstrādnieks ir baškīrs Emīls Gulidovs no Mosfiļm. Iespējams, tāpēc filmas autoriem vēlāk pārmet, ka gribēts iemūžināt tūristiem mīļas ainavas.
Pēc Rolanda Kalniņa stāstītā, režisora Armanda skaļā deguna šņākšana lika noprasts, ka Leimaņa samontētais ainas variants viņam nepatīk. Savukārt, Armanda samontētais variants bija īsāks, taču ne tik dinamisks. Pēc garas diskusijas tomēr saglabāts Leimaņa variants.
1
1
Matīsiņa lomu filmā tēlo paša režisora Leimaņa dēls – Gundars. Precizitātes un sarežģītās sagatavošanās dēļ, Matīsiņa slīkšanas ainas filmēšana ieilga 2 dienas. Lai gan tā tika uzņemta Leimaņa vadībā, montāžas laikā starp abiem režisoriem radās domstarpības.
1
Uz Andra lomu pretendēja arī Gunārs Cilinskis un Valdemārs Zandbergs. Taču loma tika piešķirta operdziedātājam Oļģertam Krastiņam, kas galvenokārt izvēlēts savu ārējo dotumu dēļ.
1