Filma “Sprīdītis” bija pirmā Rīgas Kinostudijas kopražojuma filma, kas tika veidota, sadarbojoties ar Čehiju. Daļa filmas tika uzņemta Čehijā, un vairākas lomas filmā spēlē čehu aktieri. Tas nesagādāja lielas problēmas, jo filmēšanas laukumos strādāja divi tulki.
Pēc filmas uzņemšanas Piesis sacījis: “Ja kādam no mums, režisoriem, liekas, ka kļuvis smagnējs un ierūsējis, vajag pievērsties bērnu kino, pārbaudīt sevi pasakā, kas spēj atjaunot spēkus, fantāziju un jaunrades prieku.”
Ja kaut ko vēl nezinājāt par ''Sprīdīti'', tūlīt varēsiet uzzināt ko jaunu! Piemēram, to, ka režisors Gunārs Piesis sākotnēji nevēlējies riskēt un uzņemt pasaku bērniem, tomēr piekrita, jo viņu vilināja iespēja neiegrožot savu iztēli, veidojot filmu.
Nepalaid garām: arī šogad notiks Baltijas filmu dienas! Šī būs iespēja bez maksas noskatīties 2 filmas no Lietuvas un 2 - no Igaunijas! nkc.gov.lv/aktualitates/saka…
Režisoram Gunāram Piesim pirmoreiz bija jāstrādā ar tik jaunu galvenās lomas atveidotāju (Rolandu Neilandu). Kādu paņēmienu režisors izmantoja, strādājot ar Neilandu?
Filmā pamātes lomu spēlē Liepājas teātra aktrise Dzidra Klētniece, tomēr viņa nebija vienīgā, kura pretendēja uz šo lomu. Kura no šīm aktrisēm netika izmēģināta pamātes lomai?
Savukārt atraktīvākā foto autoriem būs pavisam īpaša balva! Uzvarētājus paziņosim 19. augustā Kino muzeja soctīklos. Tiekamies kino pastaigas maršrutā!
No šodienas sāk darboties mūsu jaunā aplikācija "Kino pastaiga''! Aicinām lejuplādēt, sākt izmantot un publicēt foto no pastaigām pilsētvidē, izmantojot tēmturi #kinopastaiga, un pirmie 10 saņems balvas no aplikācijas izstrādātājiem! #RīgasSvētki
Kinokritiķis Ģirts Dzenītis vēlāk raksta, ka filmā darbojas savs klauns, protams, ne vārda tiešajā nozīmē, bet kā atslodzes mirkļu radītājs, un tas ir “Ilgas Vītolas lomas smalkas izpratnes rezultāts un kinoizjūtas tiešais efekts”.
Kolorītā Ilga Vītola Rīgas Kinostudijā strādāja par rekvizitori. Domājot par Īvijas lomu, Streičs esot ieteicies, ka derētu “kaut kas līdzīgs mūsu Vītolai”, tad visi padomājuši un sapratuši, ka tālāk vairs nav ko meklēt.
Pēteri Gaudiņu Džūlijas dēla lomai izvēlējās Vija Artmane. Mākslas padome ierosināja Pēteri Gaudiņu nomainīt ar Ivaru Kalniņu Toma lomā. Tomēr pēc darba iepriekšējā Streiča filmā ''Meistars'' Artmane teikusi, ka labprāt pie izdevības tēlotu Gaudiņa māti.
Radošajai grupai bija jāiztiek ar vidējo TV divsērijas tāmes apjomu, tādēļ tika izmantotas daudzas viltības. Varslavāne uzskatīja, ka Džūlijai nepieciešami 30 tērpi, bet līdzekļi pietika tikai sešiem. Tos pārveidoja un mainīja detaļas, lai nešķistu, ka tērpi atkārtojas.
Večella Varslavāne filmai radīja ap 150 kostīmskiču, jo filmā parādās ārkārtīgi daudz varoņu. Režisora scenārijā fiksētas 10 galvenās lomas, 41 “otrā loma”, 29 epizodiskas lomas un vēl 16 dažādu kategoriju masu skatu dalībnieki.
Romānu nevēlējās apstiprināt uzņemšanai, jo Somersets Moems bija nevēlams autors Padomju savienībā. Streičs tam tomēr atrada izeju - uz scenārija apspriešanām viņš ņēma līdzi savu skolasbiedru, kurš bija Maskavas čekas kurators, un tas uz priekšniekiem atstāja lielu iespaidu.
Viņa izvēlētie trīs principi ir sekojoši: Angliju nospēlēt, nevis attēlot, nerādīt neiespējamo - Džūliju uz skatuves, un ieviest Autora tēlu, kur sarunās provocēs Džūlijas iekšējos monologus.