LKA Latvijas Kino muzejs pēta, popularizē un saglabā latviešu kino mantojumu. Miera iela 58a, Rīga.

Riga, Latvia
Cik daudz jūs zināt par Rolanda Kalniņa filmu "Ceplis''?
2
2
3
Kinostudijas redaktors Osvalds Kublanovs ilgu laiku iestājās par Cepļa filmas ekranizāciju. Kublanova galvenais motīvs filmu virzīt uz uzņemšanu bija konkrēts aktieris, ko viņš iedomājās Cepļa lomā. Kurš?
43% Jānis Osis
7% Nikolajs Mūrnieks
50% Eduards Pāvuls
28 votes • Final results
1
Filmas režisors Rolands Kalniņš Cepļa lomā jau sākotnēji vēlējies redzēt E. Pāvulu, bet Mākslas padome ar režisoru Leonīdu Leimani priekšgalā viņa kandidatūru sākotnēji noraidīja. Kāpēc?
32% Pārāk īss
29% Pārāk jauns
39% Liekas pārāk varonīgs
31 votes • Final results
1
Un tātad - mazliet vairāk par ''Liekam būt'', vienu no režisora Aloiza Brenča iespaidīgākajām filmām!
1
Aloizs Brenčs sapņoja par operdziedātāja karjeru un iestājās Latvijas Valsts konservatorijā, ko absolvēja kā teātra režisors. Uz Rīgas kinostudiju viņu uzaicināja Leonīds Leimanis, un pirmos 10 gadus Brenčs strādāja dokumentālajā kino.
1
Pirmā Brenča režisētā spēlfilma tapa 1964. gadā. Soli pa solim Brenčs kļuva par vienu no ražīgākajiem un profesionālākajiem Rīgas kinostudijas režisoriem, kura detektīvfilmas un daudzsēriju seriālu ''Ilgais ceļš kāpās'' skatījās miljoniem skatītāju visā PSRS.
Šodien laiks parunāt par Aloiza Brenča filmu ''Liekam būt''! Ceram, ka esat gatavi!
1
1
1
Pēc pirmizrādes Rīgas Kino namā filma ceļu pie plašākas publikas uzsāk neparastā vietā. Kur?
77% Ieslodzīto kolonijās
23% Iekšlietu ministrijā
0% Populāros naktslokālos
13 votes • Final results
1
Režisors Aloizs Brenčs sākotnēji nebija plānojis kļūt par režisoru, jo sapņoja par pavisam citu profesiju. Kāds bija viņa sākotnējais karjeras sapnis?
29% Operdziedātājs
71% Profesionāls sportists
0% Aktieris
14 votes • Final results
Un tātad - šodienas kino vēstures komentāri par Leonīda Leimaņa režisēto filmu ''Purva bridējs''!
1
6
Filmu Padomju Savienībā noskatījās 26,6 miljoni skatītāju. Acīmredzot kritiķu pārmetumi filmai un tās veidotājiem tikai uzkurināja skatītāju interesi.
1
Vēl 10 gadus vēlāk “Purva bridējs” bija otra skatītākā latviešu filma (pēc “Vella kalpiem”). Ārzemēs filmu izrādīja ar nosaukumu “Edgars un Kristīne”. Līdz 1969. gadam to iegādājās vairāk kā 10 valstis, kas nebija PSRS sastāvā.
1