#LIelaisKristaps
Noslēdzot "Lielā Kristapa" mēnesi, piedāvājam noskatīties filmu mākslinieces un pašreizējās LKS priekšsēdētājas Ievas Romanovas stāstījumu par Nacionālās kino balvas vēsturi un attīstību.
youtube.com/watch?v=DeB9jiao…
Medaļas aversā uzraksts "Latvijas Kinematogrāfistu savienība". Medaļas reversā – "Šo medaļu "Lielais Kristaps" pēc Mika Zvirbuļa un Anša Epnera ierosinājuma veidoja Mārtiņš Zaurs, bronzā lēja Aivars Jansons. Anno MCMLXXVIII Rīga".
Epners un Zvirbulis bija arī tie, kas ierosināja balvai piešķirt nosaukumu "Lielais Kristaps" kā atsauci uz mītiskā Daugavas pārcēlāja, aizbildņa un sargātāja tēlu.
Attēlā: "Lielā Kristapa" piemiņas medaļa (1978), LKA Rīgas Kino muzeja krājums.
#LielaisKristaps
Latvijas filmu izvērtēšana aizsākās 1977. gadā kā Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) iniciatīva. Kino balvas idejas autori ir režisors Ansis Epners un operators (tobrīd arī LKS priekšsēdētājs) Miks Zvirbulis.
Kino kluba "25. kadrs" otrā tikšanās notiks 23. februārī plkst. 18:15. Šoreiz runāsim par "Mātes pienu" un citām ekranizācijām. Sīkāka informācija šeit: fb.me/e/3THxaPnDo
Gaidām ciemos!
Pēc Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta absolvēšanas 1970. gadā Lapiņš uzsāka darba gaitas Rīgas Kinostudijas Scenāriju redakcijas kolēģijā, bija arī viens no filmu studijas "AL KO" dibinātājiem 1991. gadā.
Sirsnīgi sveicam Alvi Lapiņu ar mūža ieguldījumu balvu!
#LielaisKristaps
"Lielā Kristapa" balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā šogad saņems kinodramaturgs Alvis Lapiņš.
Alvis Lapiņš ir scenāriju autors tādām iemīļotām filmām kā "Emīla nedarbi" (1985), "Ziemassvētku jampadracis" (1993), "Mirāža" (1983), "Aija" (1987) u.c.
Attēlos:
1. Ada Neretniece filmas uzņemšanas laikā.
2. Filmas uzņemšanas laukumā.
3. Cerens Cathlanovs (Lidžuha) un Maksims Munzuks (vectēvs) filmā "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas".
Foto: Guntis Grunte, LKA Rīgas Kino muzeja krājums.
Taču, lai uzsāktu filmas sagatavošanas periodu, filmēšanas atļauju nācās gaidīt 2 gadus, jo neviena atbildīgā persona neuzdrošinājās šādu projektu apstiprināt. Tāpēc filma tapa nedaudz vēlāk Trešās Atmodas laikā. Filmas pirmizrāde notika 1988. gada 9. decembrī Rīgas Kino namā.
Filmas "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas" darbība norisinās pēckara gados, tālā Sibīrijas sādžā. Kalmiku scenārista Oļega Mandžijeva filmas scenārijs tolaik tika piedāvāts vairākiem režisoriem, bet visi no tā atteicās, līdz tas 1986. gadā nonāca Adas Neretnieces rokās.
Ada Neretniece (1924-2008) dzimusi toreizējā Ļeņingradā. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājās Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtā, bet 1949. gadā ieradās Latvijā un uzsāka darba gaitas Rīgas Kinostudijā.
#LielaisKristaps
"Lielā Kristapa" balvas par labāko režiju tiek piešķirtas kopš 1988. gada. Pirmo balvu šajā kategorijā ieguva režisore Ada Neretniece par darbu filmā "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas".
Attēlos:
1. Piemiņas medaļa "Ziemeļmeita" filmai "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties" Kino muzeja krājumā. Uzraksts – "Vai te jau bija pasaulei gals? Nē, te viņa tikai vēl sākas".
2. Kadri no filmas. Māksliniece-inscenētāja Anita Kreituse.
Tā prasa nopietnību, iedziļināšanos, pastāvību. Liek pēkšņi apklust, pat noskumt... Un šāda abpusēja uzticēšanās atpērkas, dibina ciešas, sirsnīgas tuvības saites, rosina līdzjust, līdzpārdzīvot."
/ Leons Briedis. Literatūra un māksla, 3.10.1980. /
" (..) R. Stiebras jaunākais veikums "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties" nav parasta vai, ja gribat, viegla filma, kurās bērns tiktu uzrunāts dažādu pigorīgu un jokainu zīmējumu un kustību, tūlītēji uztveramu un apjēdzamu izdarību valodā.
Par tās pirmo laureāti kļuva režisores Rozes Stiebras veidotā Kārļa Skalbes pasakas ekranizācija "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties".
Galvenais varonis dodas jūrā, vēlas atrast Ziemeļmeitu no leģendas un nonāk Miera un Pieticības malā, bet turpina ilgoties pēc kā vairāk.
#LielaisKristaps
"Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties" – Labākā animācijas filma 1980
Labākā animācijas filma ir trešā senākā "Lielā Kristapa" kategorija. Balvas šajā kategorijā tiek piešķirtas kopš 1980. gada.
Attēlos:
1. Filmas reklāma pilsētā. Filmas scenārija autora Andreja Dripes arhīvs.
2. Režisors Ivars Seleckis. Foto: Uldis Ofkants, LKA Rīgas Kino muzeja krājums.
"lvara Selecka jaunā lente turpina un attīsta Rīgas dokumentālā kino skolas labākās tradīcijas. Tai ir raksturīga iedziļināšanās izvirzītās problēmas būtība. Tāpat kā daudziem citiem Rīgas kinodokumentālistiem, Ivaram Seleckim kino bija aicinājums."
📰 Latinform, 11.11.1978.