1998. gadā es uzsāku mācības 1. klasē, bet Ainārs Šlesers kļuva par ekonomikas ministru. Šobrīd viņš tēlo jauno politiķi, kurš izglābs valsti un kuram ir milzīgas idejas, lai arī līdz šim brīdim ir nomainījis vismaz kādas septiņas partijas. Aināram ideju nav - vienīgā ideja, kas caurvijusi visu viņu politisko "karjeru", ir tuvināt Latviju krievijai un arī šobrīd gatavina savus vēlētājus par "sadarbības" atjaunošanu ar kremli.
Ainara Šlesera politiskie uzskati ir vienā katlā samestas sazvērestības teorijas, pseidokonservatīvas pasakas un Ostapa Bendera cienīgs talants manipulēt ar daļu sabiedrības, veiksmīgi noslēpjot, ka jau daudzus gadus Šlesers vairs nav uzņēmējs, bet spēlē “latvieša” lomu politiskā projektā. Šobrīd viņa scenārijā — torpedēt drošības budžetu, sēt haosu Latvijas sociālpolitiskajā vidē un, veiksmes gadījumā, izveidot Latvijā valdību pēc Gruzijas vai Orbāna parauga. Rafinēts manipulators, kas nekautrējas izmantot melus kā politiskās cīņas instrumentu, jo, visticamāk, savus vēlētājus uzskata par idiotiem. Pirms Rīgas domes vēlēšanām zvērējis, ka paliks domē visus četrus gadus, bet jau pēc mazāk nekā 100 dienām sarūsējušais, bet skaļais PSRS traktoriņš paziņo, ka pukšķinās nākamās Saeimas virzienā.
Rīdzinieki apstādināja šo PSRS traktoriņu domē, un es esmu pārliecināts, ka Latvijas pilsoņi to pārliecinoši izdarīs pēc gada Saeimas vēlēšanās.